Gadu pēc iecelšanas no amata atsaukts Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadītājs

Pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) skaidroja, ka pagājušajā nedēļā ir ticies gan ar slimnīcas valdi, gan arī kolektīvu - nodaļu vadītājiem un virsmāsām -, lai klātienē pārrunātu galvenās problēmas slimnīcas darba organizācijā un gūtu priekšstatu par slimnīcas darbību kopumā.

"Sarunās ar slimnīcas valdi neguvu pārliecību par kapitālsabiedrības nākotnes attīstības stratēģiju, piedāvātie risinājumi nepārliecināja. Tāpat sarunās man radās iespaids, ka slimnīcas valdes priekšsēdētājam nav izpratnes par medicīnas iestādes darbības principiem, kā rezultātā būtiski ir aizkavējusies un apdraudēts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) finansētais projekts, par ko pārliecinājos tikšanās laikā ar CFLA vadību, nevis šo informāciju guvu no pašas valdes," iemeslus valdes priekšsēdētāja atsaukšanai komentēja pilsētas mērs, kurš amatā ievēlēts pirms pusotra mēneša.

Viņu esot pārsteidzis arī bijušā domes priekšsēdētaja Raivja Ragaiņa (LZP) lēmums palielināt valdes priekšsēdētāja algu par gandrīz 300 eiro, tādējādi nodrošinot 3756 eiro atlīdzību, lai arī slimnīcā ir kritiska finansiāla situācija.

"Tikšanās laikā ar kolektīvu skaidri saklausīju viedokli, ka valdes komunikācija ar kolektīvu ir neapmierinoša. Nostrādātā gada laikā valdes priekšsēdētājam nav radusies izpratne par slimnīcas darba organizācijas principiem un uzskatu, ka slimnīcas valde nav darījusi visu iespējamo, lai spētu saņemt atbilstošu valsts finansējumu par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, tādējādi gadu noslēdzot ar zaudējumiem," turpināja Kraps, uzsverot, ka cilvēka dzīvība un veselība ir pats galvenais, un uz šīm vērtībām nevar un nedrīkst ekonomēt nekādos apstākļos.

Jaunu slimnīcas vadītāju plānots meklēt konkursā.

Ar pašu Liepiņu aģentūrai LETA sazināties nav izdevies.

Jau vēstīts, ka pērn Jēkabpils pašvaldība nolēma izsludināt konkursu uz slimnīcas valdes locekļu amatiem, lai realizētu jaunu Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstības stratēģiju.

Toreizējais pilsētas mērs Ragainis skaidroja, ka lēmums meklēt slimnīcai jaunu valdi pieņemts, lai ierobežotā finansējuma apstākļos ar jaunām un mūsdienīgām idejām spētu nodrošināt slimnīcas pamatuzdevumu izpildi - kvalitatīvu un modernu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības personāla piesaisti un mūsdienīgu klientu apkalpošanas kultūru.

Šogad aprīļa beigās Liepiņš informēja, ka, ņemot vērā 2019.gada pirmā ceturkšņa rezultātus, slimnīcas jaunajai valdei ir izdevies izvest slimnīcu no zaudējumus nesošas iestādes "goda". Bet 2018.gada auditētie rezultāti uzrādīja slimnīcai 824 721 eiro lielus zaudējumus, kas arī bijis viens no pārmetumiem slimnīcas iepriekšējās valdes darbam.

"Jau pagājušajā gadā, saņemot slimnīcas pārvaldību, sākām realizēt veselu virkni nozīmīgu reformu, kuras, pirmkārt, paplašinātu mūsu pakalpojumu klāstu, otrkārt, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos un, treškārt, optimizētu finanšu plūsmu, finanšu resursu pārvaldību un finanšu plānus ilgtermiņā. Pirmie rezultāti jau ir redzami - šī gada pirmajā ceturksnī slimnīca jau strādājusi faktiski bez zaudējumiem, mīnusi ir tikai nepilni trīs tūkstoši eiro," pauda Liepiņš, piebilstot, ka tas ir nozīmīgs sasniegums, turklāt pirmo reizi pēdējo gadu laikā.

"Firmas.lv" dati liecina, ka slimnīca ar zaudējumiem strādājusi arī 2017.gadā, kad tie sasnieguši 137 964 eiro.