Ogļu putekļi un izplūdes gāzes - kas mudina Bolderājas un Vecmīlgrāvja iedzīvotājus pārvākties (2)

Varam pieņemt, ka aptaujā piedalās tie iedzīvotāji, kas ar dzīvi savā apkaimē nav apmierināti. Daļēji tā ir tiesa, un tomēr - gandrīz puse bolderājiešu, atbildot uz citu jautājumu, norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā dzīve apkaimē nav mainījusies vai pat ir uzlabojusies (Vecmīlgrāvī tādu ir vēl vairāk). Jebkurā gadījumā šīs atbildes liecina par noskaņojumu to 800 cilvēku vidū, kas līdz šim ir piedalījušies aptaujā. Un varbūt ne tikai viņu? Latvijas oficiālā statistika saka, ka kopš 2000. gada Vecmīlgrāvis ir zaudējis 21% iedzīvotāju (Bolderāja un Daugavgrīva - 16%), kas ierindo to strauji sarūkošo Rīgas apkaimju vidū.

Mūsdienu cilvēki ir visai mobili, un iekšējā un ārējā migrācija ir diezgan intensīva. 2017.-18. gadā no Rīgas bija aizbraukuši 20 000 cilvēku (no tiem 6000 uz ārvalstīm). Tas nozīmē, ka galvaspilsētu pameta aptuveni 3% tās iedzīvotāju. Protams, atbrauca un Rīgā sāka dzīvot citi tūkstoši, tiesa, par diviem mazāk. Arī Rīgas iekšējā migrācija ir līdzīga. Ja šo reāli emigrējošo desmitdaļu (vai mazāk) salīdzinām ar mūsu aptaujas pusi (kas apsver pārcelšanos), tas liekas ļoti daudz, lai arī nebūt nenozīmē, ka lēmums jau pieņemts un pārcelšanās patiesi notiks.

Iedzīvotājiem jautājam arī par iemesliem, kas liek domāt par savas apkaimes pamešanu vai, gluži otrādi, notur līdzšinējā dzīvesvietā. Bolderājas iedzīvotāji visbiežāk min ekoloģisko piesārņojumu. Tam ir divi avoti - Rīgas brīvostas darbība, jo īpaši - ogļu putekļi, un rūpniecība (finiera un saplākšņa produktu fabrika “Lignums”). Otrs biežākais iemesls, kurš aptaujātajiem liek apsvērt apkaimes pamešanu, ir draudi no citiem iedzīvotājiem. Visbiežāk minēti narkomāni un sociālo māju iemītnieki. Trešais iemesls ir nepietiekami attīstīta apkaimes infrastruktūra. Te par lielāko problēmu tiek nosaukti ceļi un transports uz pilsētas centru. Cilvēkus, ikdienā dodoties strādāt vai vedot bērnus uz mācību iestādēm, arvien vairāk nogurdina sliktais un ilgais ceļš uz Rīgas centru un citiem rajoniem.

“Valdība nedomā par Bolderājas sakārtošanu un labiekārtošanu, bet šo nenovērtēto vietu degradē, ceļot sociālās mājas un nedomājot, kā sakārtot vidi, lai šeit gribētos dzīvot. Tāpat arī sabiedriskais transports pārpildīts, par ceļu sakārtošanu un veloceliņiem nav domāts. No Rīgas centra var aizbraukt pa šauru bedrainu ceļu.

Žēl, ka tik skaistu vietu, netālu no jūras un upēm vēlas uztaisīt par dzīves pabērnu rajonu.

Šeit, tieši otrādi, būtu jāredz tās unikālās iespējas. Būtu brīnišķīgi, ja to visu vērstu par labu tā, lai cilvēkam nebūtu jākaunas, sakot, ka dzīvo Bolderājā. Tāds priekšstats sabiedrībā diemžēl ir radīts,” skaidro kāds Bolderājas iedzīvotājs. 

Vecmīlgrāvja iedzīvotāju iebildes ir līdzīgas, vienīgi ostas aktivitāšu dēļ radītais pastāvīgais  piesārņojums ir pārliecinoši pirmajā vietā. Cilvēki nav mierā ar ogļu putekļiem un termināļu smakām, piedevām liela daļa apgalvo, ka ostas darbības intensitāte pēdējos gados ir pastiprinājusies. Arī citas negatīvās lietas ir līdzīgas Bolderājas iedzīvotāju vērtējumiem (krimināla vide, apgrūtinoša nokļūšana līdz centram), tikai tās retāk minētas. Atšķirīga ir daļas vecmīlgrāviešu neapmierinātība ar dzīvojamo fondu - kvalitāti un cenu.

"Gaisa kvalitāte briesmīga. Dzīvojam indē!" "Smaku dēļ, kā arī ogļu putekļu dēļ (pēc ogļu termināla atvēršanas, pat telpās ir ogļu putekļi) sākušās veselības problēmas," tā stāsta Vecmīlgrāvja iedzīvotāji. 

Salīdzinājumam - 2015. gada rīdzinieku aptaujā tikai 7% atbildēja, ka plāno mainīt savu dzīvesvietu, un vien trešdaļa - lai pārceltos uz “pievilcīgāku apkaimi/ patīkamāku vidi”. Pirmajā vietā bija ģimenes vai personiski apstākļi.

Vienlaikus puse Bolderājas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāju šobrīd nedomā par dzīvesvietas maiņu. Mēs arī jautājam: kāpēc? Bolderājas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāju atbildes ir ļoti līdzīgas: tie ir labi rajoni.

Ar samērā labu pilsētas infrastruktūru un tai pašā  laikā tuvu dabai: jūrai, mežam, Daugavai, Ķīšezeram. Daudzi arī raksta, ka tā ir dzimtā puse, kur iesakņojušies.

Aptaujā uzdodam arī jautājumu: cik tuvu Rīgas brīvostas teritorijai dzīvojat? Vai lielāku apgrūtinājumu no ostas aktivitātēm izjūt tie, kas dzīvo tai tuvāk? Daļēji jā. Apsvērumos pamest apkaimi šāda tendence ir jūtama - tie, kas dzīvo tuvāk ostai, biežāk domā par dzīvesvietas maiņu. Tomēr atšķirības nav īpaši lielas, pašreizējie aptaujas rezultāti vedina domāt, ka nav būtiski, vai ostas žogs ir 300, 500 vai 1000 metru attālumā. Ostas aktivitātes, proti, kravas transporta kustība, materiālu un vielu iekraušana un izkraušana, ir jūtamas arī attālāk un traucē. Vecmīlgrāvieši, piemēram, sūdzas par jauno Krievu salas ogļu pārkraušanas termināli, kas ir otrā Daugavas pusē.

Nobeigumā vēlreiz jāatgriežas pie tiem  Bolderājas un Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem, kuri apgalvo, ka pēdējā gada laikā ir domājuši par pārcelšanos. Ir zināms, ka Bolderāju Rīgas iedzīvotāji uzskata  par nepievilcīgāko pilsētas apkaimi (Vecmīlgrāvis šajā antitopā ieņem septīto vietu). Nez vai vairums rīdzinieku tur maz ir bijuši, tomēr šāds stereotips pastāv. Bet arī liela daļa pašu apkaimju iedzīvotāju Bolderāju un Vecmīlgrāvi vērtē tik negatīvi (piesārņojums no ostas, kriminogēna vide), ka gatavi pārcelties, kamēr citi apgalvo, ka tie ir dzīvošanai labi rajoni (tuvu gan dabai, gan lielpilsētai).

Katram sava taisnība. Bet kas nosaka, ka vieni savu apkaimi vērtē negatīvi, kamēr citi saredz labās puses, - tie ir jautājumi, kurus turpinām izzināt. Tāpēc joprojām aicinām Bolderājas, Daugavgrīvas, Kundziņsalas, Mangaļsalas un Vecmīlgrāvja iedzīvotājus piedalīties mūsu aptaujā par dzīvi savās apkaimēs.