70 miljoni - tik daudziem cilvēkiem visā pasaulē nācies pamest savas mājas (14)

Šodien publicētajā UNHCR globālo tendenču ziņojumā lēsts, ka 2018.gadā piespiedu kārtā savas mājas nācies pamest gandrīz 70,8 miljoniem cilvēku.

Pēdējo 20 gadu laikā šādu cilvēku skaits ir divkāršojies. Salīdzinājumā ar 2017.gadu, tas palielinājies par 2,3 miljoniem cilvēku, norāda UNHCR.

Turklāt jāņem vērā, ka patiesais skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo tajā tikai daļēji atspoguļots Venecuēlu pametušo cilvēku skaits. No ārkārtīgi smagu ekonomisko problēmu un politiskās krīzes mocītās valsts izbraukuši apmēram četri miljoni venecuēliešu, norāda viņus uzņēmušo valstu valdības. Tomēr līdz šim tikai apmēram pusmiljons no tiem ir oficiāli iesnieguši patvēruma pieprasījumus.

UNCHR ziņojumā nosauktajos 70,8 miljonos ieskaitītas trīs cilvēku grupas:

• Bēgļi - cilvēki, kuriem nācies pamest savu valsti konfliktu, kara vai vajāšanas dēļ. 2018.gadā visā pasaulē bija 25,9 miljoni bēgļu (ieskaitot 5,5 miljonus palestīniešu bēgļu) - par pusmiljonu vairāk nekā iepriekšējā gadā.
• Patvēruma meklētāji - savu izcelsmes valsti pametušie cilvēki, kuri atrodas starptautiskajā aizsardzībā, bet joprojām gaida patvēruma pieteikumu izskatīšanu. Visā pasaulē 2018.gadā bija 3,5 miljoni patvēruma meklētāju.
• Valstu iekšienē pārvietotās personas - cilvēki, kuriem piespiedu kārtā nācies pamest savas mājas un doties uz kādu citu vietu tajā pašā valstī. Šai grupai pieskaitāmi 41,3 miljoni cilvēku, tātad tā ir skaitliski vislielākā.

"Šie skaitļi vēlreiz apliecina ilgākā periodā augošo tendenci, ka palielinās to cilvēku skaits, kam nepieciešama aizsardzība no kara, konfliktiem un vajāšanas," norāda ANO augstais komisārs bēgļu lietās Filipo Grandi.

"Par bēgļiem un migrantiem nereti tiek runāts sabiedrību šķeļošā veidā, tomēr tajā pašā laikā mēs redzam milzīgu dāsnumu un solidaritāti, īpaši no tām kopienām, kas pašas uzņēmušas lielu skaitu bēgļu."

Viņš norāda, ka palīdzību šajā jomā nepieredzēti aktīvi piedāvā privātie uzņēmumi un indivīdi.

"Mums šie pozitīvie piemēri jāņem par paraugu un jāveicina solidaritāte ar daudziem tūkstošiem nevainīgo cilvēku, kuri katru dienu spiesti pamest savas mājas," uzsver Grandi.

Bēgļu gadījumā vēlamākais situācijas atrisinājums ir tāds, ka viņi var pēc pašu gribas, brīvi un droši atgriezties savā zemē, norāda ANO augstais komisārs bēgļu lietās. Ja tas nav iespējams, bēgļus vajadzētu integrēt valstī, kurā viņi ieradušies, vai arī ierādīt vietu kādā trešajā valstī.

Apmēram puse no visiem bēgļiem 2018.gadā vēl nebija sasnieguši 18 gadu vecumu.

Divas trešdaļas bēgļu nāk no piecām valstīm: Sīrijas, Afganistānas, Dienvidsudānas, Mjanmas un Somālijas.

ANO dati liecina, ka pērn dzimtajā zemē varēja atgriezties apmēram 593 800 bēgļu, bet vairāk nekā 62 000 naturalizējās mītnes zemē. Savukārt 92 400 varēja pārcelties uz kādu trešo valsti - tikai nepilni 7% no visiem, kuri vēlējās to darīt.

Foto: Irākieši dodas bēgļu gaitās no Mosulas

"Ikvienā bēgļu situācijā [..] lielākais uzsvars jāliek uz risinājumiem un cīņu ar šķēršļiem, kas neļauj cilvēkiem atgriezties mājās," sacīja Grandi. "Tas ir grūts darbs, kurā UNCHR nepārtraukti ir iesaistīta, bet tas arī prasa, lai visas valstis sadarbotos kopīga labuma vārdā. Tas ir viens no mūsdienu izaicinājumiem."

Pēc savas valsts pamešanas apmēram 80% bēgļu apmetas kaimiņvalstīs, liecina ANO dati.

Lai arī Rietumvalstīs bēgļu krīze raisīja kaismīgas diskusijas, valstīs ar augstiem ienākumiem dzīvo vidēji tikai 2,7 bēgļi uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem mīt vidēji 5,8 bēgļi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, savukārt pašas nabadzīgākās valstis uzņēmušas trešo daļu no visiem bēgļiem.

Foto: Bēgļu nometne Jordānijā 

Foto:  Pasaulē lielākā bēgļu nometne Dadaabā, Kenijā