Paradokss Latvijas sabiedrībā: dzīves kvalitāte pieaug, iedzīvotāju apmierinātība - nemainās (60)

“Viens nozīmīgs aspekts, kādēļ izveidots dzīves kvalitātes mērījums, ir tas, ka medijos nereti ir ziņas par to, cik ir pieauguši ienākumi un kā mainījušies citi ekonomiskie rādītāji. Mūsuprāt, dzīves kvalitāti raksturo vēl daudzi citi faktori, ne tikai bezdarbs vai ienākumu līmenis. Tāpēc dzīves kvalitāte mērīta trīs dažādās dimensijās,” saka “Ferratum” koordinators Latvijā Artis Bērziņš.

Kopumā dzīves kvalitātes indekss sastāv no trim dimensiju blokiem: emocionālā un fiziskā veselība, ekonomiskā un personiskā dimensija. Zem katra no faktoru kopumiem apkopoti vairāki indikatori, un kopumā tādi ir 15 jeb katrā aspektā pa pieciem.

Pētījumā iekļautie dati par katru no aspektiem ir apkopoti no 2010. gada, tādējādi pētījums ļauj secināt, kā ir mainījies iedzīvotāju noskaņojums vairākās dzīves jomās.

Pirmais aspekts, kas analizēts pētījumā, ir iedzīvotāju emocionālā un fiziskā veselība. Kopumā šis aspekts ir mēreni pieaudzis. Pēdējo deviņu gadu laikā ir pieaudzis sagaidāmais dzīves ilgums, samazinājies hospitalizēto iedzīvotāju skaits uz 1000 cilvēkiem, mazliet pieaudzis dzimstības koeficients, kā arī samazinājušies noziedzīgie nodarījumi uz 10 000 iedzīvotājiem. Kopumā visi šie rādītāji uzlabojās par 13%. Tāpat jāatzīmē, ka deviņu gadu laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību.

“Par to var priecāties, jo tas, manuprāt, ir pamats dzīves kvalitātes pieaugumam nākotnē,” sacīja Bērziņš. Viņš piebilda, ka dzimstības koeficients ir pieaudzis par 18%.

Nākamā pētījuma sadaļa ir veltīta medijos plaši atspoguļotajai, kā arī tautsaimniecībā vienai no svarīgākajām nozarēm - ekonomikas jomai. Tiek norādīts, ka iedzīvotāju ienākumi pēdējo deviņu gadu laikā ir pieauguši, un cilvēki var arī veidot savus uzkrājumus, nevis dzīvot no algas līdz algai.

“Nevar visu dzīvi nodzīvot, tikai un vienīgi krājot. Ja ir nodrošināts kāds “drošības spilvens”, tad var atļauties arī veltīt zināmu naudas summu savai labsajūtai. Pētījumā tas arī tiek pierādīts, jo ir pieauguši cilvēku tēriņi,” teica Bērziņš.

Patērētāju noskaņojums Latvijā liecina, ka iedzīvotāju pārliecība uz nākotni ir augusi. Rezultātos var redzēt, ka piedzīvota strauja izaugsme. Var redzēt, ka visvairāk izaugsmi radījusi bezdarba līmeņa samazināšanās, kas deviņu gadu samazinājies pat par 155%.

“Mēs apzināti pētījumā kā bāzi ņēmām 2010. gadu, kad nosacīti valstī bija beigusies ekonomiskā krīze, taču šajā laikā vēl bija augsts bezdarba līmenis,” skaidroja Bērziņš.

Viņš piebilda, ka kopš 2010. gada auguši arī ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli. Pārējie rādītāji – brīvdienu tēriņu apmērs, vecuma pensiju vidējais apmērs un mājokļa vidējā platība, arī ir auguši.

Pēdējos gados lielāks izrāviens noticis tādēļ, ka samazinājies bezdarbs, kas arī ievērojami ļāvis celt vidējos ienākumus.

“Ne mazāk svarīga dimensija, kam pievērst uzmanību, ir personiskā dimensija. No šī arī izriet viens no galvenajiem secinājumiem - viszemākā izaugsme novērojama personiskajā dimensijā, un kopumā maz mainījusies cilvēku apmierinātība ar darbu,” skaidro Bērziņš.

Šajā aspektā pētīts, cik ļoti cilvēki iesaistās brīvprātīgā, neapmaksātā darbā, vai iekārto mājokli, cik bieži apmeklē kino vai teātra izrādes, un kāda ir apmierinātība ar darbu un finansiālo situāciju.

Kopumā personiskais aspekts audzis mēreni, un tas noticis tikai divu rādītāju dēļ. Ir uzlabojusies situācija saistībā ar apkārtējo vidi – ir samazinājies tās piesārņojums. Tāpat cilvēki vairāk apmeklē kultūras pasākumus – apmeklē kino un teātri.

Cilvēki par 21% mazāk iesaistās brīvprātīgajā darbā, un tas ir vienīgais rādītājs, kas ir samazinājies pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr divi rādītāji – apmierinātība ar darbu un finansiālo situācija ir vienīgās, kas pēdējo deviņu gadu laikā nav auguši. Cilvēki norāda, ka viņi šajā jomā nejūtas labāk.

“Te arī ir tas paradokss, ka vidējie ienākumi aug par 70%, bet apmierinātība ar darbu – par vienu procentu. Cilvēkiem droši vien ir tendence sūdzēties par to slikto, bet izlikties nemanām tās labās lietas, kas notiek apkārt. Uzdodot vienu un to pašu jautājumu – par apmierinātību ar finansiālo situāciju un darbu, atbildes deviņu gadu laikā faktiski nav mainījušās. Tomēr kopumā mūsu dzīves kvalitāte Latvijā ir augusi,” sacīja Bērziņš.

Modes un stila eksperte, kā arī drāmas terapeite Kristīne Rudzinska sacīja, ka pēdējos gados cilvēkos novērojusi augstu izdegšanas sindromu. "Tā ir gan emocionālā, gan fiziskā izdegšana. Cilvēki uzstāda sev augstas prasības, dzen sevi uz priekšu, nepievērš uzmanību personisko resursu izmantošanai," viņa teica.

Bērziņš piebilda, ka dzīves kvalitātes pieaugums ir neapstrīdams, taču reizēm cilvēki sev izvirza grūti sasniedzamus un bieži arī nevajadzīgus mērķus. "Katram būtu pašam sev jādefinē savas vērtības un nav jāstrādā uz viltus vērtībām," viņš sacīja.

Raksts tapis sadarbībā ar "Ferratum Bank".