Līgo rotāšanās: Jāņu nakti, meitiņ, sargi savu puķu vainadziņu... (1)

Grezni, grezni Jānīts jāja

Appušķotu kumeliņu.

Grezni dzied mūs‘ māsiņa,

Rožu dārzu laistīdama.

Zāļu dienas vakarā

Pinu košu vainadziņu.

Tur ieviju rudzu vārpas

Ar zilo rudzupuķi.

Pastarpēm magonīti,

Pļavas balto pīpenīti.

Košs sanāca vainadziņš,

Ko likt man galviņā.

Nu varēju ciemos iet,

Jautri, jautri palīgot.

Kad atnāca Jāņu diena,

Es varēju priecāties.

Ziedēj‘ pļava, ziedēj‘ nora,

Ziedēj‘ visas mežmalītes.

Lai cik gara Jāņa nakte,

Man dziesmiņas nepietrūka;

Man uzklāja Laimes māte

Dziesmu segu mugurā.

Es nopinu ganīdama

Debestiņu vainadziņu.

Nu ap mani bites dūca,

Nu ap mani tautu dēls.

Visas puķes noziedēja,

Papardīte neziedēja,

Tā ziedēja Jāņu nakti

Zeltītiemi ziediņiemi.

Nāc nākdama, Jāņu diena,

Tev ir daudz gaidītāju,

Zirgi gaida zāļu kroņu,

Meitas skaistas līgošanas.

Jauka bija Jāņu diena

Par visām dieniņām:

Līgo saule, līgo bite,

Līgo visa radībiņa.

Tiesa, tiesa, ne meliņi

Vecu ļaužu valodiņa,

Jāņu nakti meitas gāja

Raganāsi, vilkacēsi.

Jāņu rītā zelta rasa,

Tad saulīte rotājas:

Brīžiem zila, brīžiem zaļa,

Brīžiem saule atspīdēja.

Es sakūru uguntiņu

No deviņi žagariņi.

Sildās Dievs, sildās Laima,

Mana mūža licējiņi,

Sildās mans augumiņš,

Sildās mana dvēselīte.

Jāņu nakti, meitiņ, sargi

Savu puķu vainadziņu,

Nakts ir silta, galva karsta,

Novīst puķu vainadziņš.

Paldies veikaliem: «Linotēka» un «CITA:ROTA» par svētku drēbēm un ziedu salonam "Aina" par vainadziņu!