Melanomas ārstēšanā Igaunija soli priekšā (3)

Katrai valstij jāmeklē savs risinājums

Igaunijas ārste onkoloģe Kadri Putnika (Kadri Putnik) stāsta, ka visā pasaulē situācija ar vēzi, tai skaitā melanomu, nav iepriecinoša. „Cilvēki dzīvo ilgāk, un vēža izplatība pieaug.

Vienlaikus strauji attīstās zinātne, medicīna, kas piedāvā arvien jaunus, tiešām unikālus risinājumus vēža ārstēšanai. Taču jaunās terapijas iespējas – imūnterapija un mērķterapija, ko izmanto arī melanomas ārstēšanā, ir dārgas.

Tas, ka visas jaunās zāles nevaram atļauties, nav unikāla problēma tikai Latvijai vai Igaunijai. Tāpēc katrai valstij ir jāmeklē savs risinājums, kā panākt, lai valsts veselības budžets nebankrotē, bet pacienti tomēr varētu izmantot mūsdienīgas ārstēšanās iespējas,” saka Putnika.

Igaunija ir panākusi, ka pacientiem, kuriem melanoma progresē un attīstās metastāzes, valsts, līdzīgi kā bagātākajās pasaules valstīs, jau kopš 2016.gada apmaksā efektīvas jaunākās paaudzes zāles. Līdzīgi kā Latvijā, vispirms tās saņēma tikai daļa pacientu, bet no 2018.gada jaunās zāles apmaksā visiem - gan pacientiem ar BRAF + gēna mutāciju, gan bez tās. Kopā tie ir četri imūnterapijas un mērķterapijas medikamenti, bet līdz šā gada beigām plānots, ka valsts sāks apmaksāt arī piekto. Igaunijā ir aptuveni 50 metastātiskās melanomas pacientu.

Latvijā pēc plašām ārstu, pacientu un valsts institūciju diskusijām jaunās zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļautas pērn: sākotnēji pacientiem ar pozitīvu BRAF gēna mutāciju, bet rudenī – arī BRAF-.

Dzīvo labāk

Putnika saka, ka pagaidām vēl Igaunijai nav pietiekami ilgas pieredzes jauno zāļu lietošanā, lai izvērtētu to ietekmi uz pacientu dzīvildzi. Taču var secināt, ka jaunās zāles pacientiem nodrošina daudz labāku dzīves kvalitāti. „Zāļu panesamība ir ļoti laba, jo nav smagu blakņu kā tas bija ar vecajiem ķīmijterapijas preparātiem,” stāsta daktere.

Igaunijā no pieteikuma izskatīšanas brīža līdz brīdim, kad pacienti jaunas zāles var sākt lietot, paiet vairāk nekā gads. Process nav ātrs, tomēr ir caurspīdīgs un visiem saprotams.

Par zāļu apmaksu diskusijas notiek starp ārstiem, zāļu ražotājiem un valsts institūcijām.

“Ārstu uzdevums ir pamatot, ka zāles ir efektīvas, balstoties uz starptautiskiem pētījumiem. Savukārt zāļu ražotāji ar valsts institūcijām diskutē par cenu, un ārstiem ar to nav saistības. Skaidrs, ka te nav vietas subjektivitātei,” stāsta Putnika.

Pirms gada Latvijas medijos bija lasāms par vairākiem gadījumiem, kad Latvijas melanomas pacienti, zinot kaimiņvalsts labās ārstēšanas iespējas, pārcēlās uz dzīvi Igaunijā.

Putnika atzīst, ka šādu gadījumu nav daudz, taču piekrīt – pacienti kļūst arvien izglītotāki par jaunajām ārstēšanās iespējām un daudzi ir gatavi uz visu, lai tās iegūtu un iegūtu iespējas dzīvot ilgāk.

Vēža reģistrs labākai plānošanai

Atšķirībā no Latvijas Igaunijā visa informācija par vēža pacientiem tiek apkopota Vēža reģistrā. Šādu datu uzskaite ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu, uz rezultātu vērstu vēža pacientu ārstēšanu.

Ja trūkst precīzas pacientu uzskaites, nav iespējams detalizēti analizēt ārstniecības procesu – kā vēzi diagnosticē, kā to ārstē, kādas zāles lieto un cik tās ir efektīvas, cik ārstēšana izmaksā.

Īpaši liela nozīme precīziem datiem ir tieši jauno zāļu – mērķterapijas un imūnterapijas lietošanā, kas ir katram pacientam individuāli piemērota terapija atkarībā no vēža mutācijas.

Arī onkoloģisko marķieru laboratoriskās diagnostikas apmaksu, kas nepieciešami, lai pacientam noteiktu precīzu vēža gēna mutāciju un piemērotu precīzu terapiju, Igaunijā pacientiem apmaksā valsts. Tikmēr Latvijā marķieru apmaksu vēža pacientiem, kuri lieto jaunās zāles, tostarp arī melanomas pacientiem, daudzos gadījumos nodrošina farmācijas kompānijas. Šāda analīze var maksāt līdz pat vairākiem simtiem eiro.

Atšķirībā no Igaunijas kopumā marķieru apmaksas jautājums ir haotisks un vēža pacientiem nesniedz skaidru priekšstatu, vai un kā šo būtisko analīžu apmaksa katrā gadījumā tiek nodrošināta.

Melanomas zāļu budžets Latvijā un Igaunijā

•  Metastātiskas melanomas ārstēšanai 2017.gadā Igaunija atvēlēja 1,98 miljonus eiro, 2018.gadā – 2,75 miljonus eiro (Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda dati).
• Latvijā ļaundabīgas ādas melanomas ārstēšanai (ieskaitot metastātisku melanomu) ar valsts kompensējamām zālēm 2017.gadā atvēlēti 592,2 tūkstoši eiro, 2018.gadā - 1,86 miljoni eiro (Nacionālā veselības dienesta dati).

•  Igaunijā iedzīvotāju skaits ir par ceturtdaļu mazāks nekā Latvijā, līdz ar to kopējais valsts finansējums melanomas zāļu kompensācijai Igaunijā ir ievērojami lielāks nekā Latvijā