Pētījumā noskaidrots, ka nozares izdevumi pieaug ik gadu, palielinoties arī ietekmei uz citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, piecu gadu laikā, no 2013.gada līdz 2017.gadam, deviņi nozares uzņēmumi nodokļos nomaksāja vairāk nekā 281 miljonu eiro.
Pētījumā dati liecina, ka lielāko daļu nodokļu maksājumus nozarē veidoja azartspēļu automāti, kam seko interaktīvās azartspēles un totalizatori.
Kā secināts pētījumā, licencēto azartspēļu nozarē palielinājies arī atalgojums. Šo piecu gadu laikā vidējais atalgojums nozarē palielinājies par 34% - no 672 eiro 2013.gadā līdz 903 eiro 2017.gadā. Pērn nozarē tika nodarbināti teju 4000 iedzīvotāju.
Pētījuma autore Nellija Titova sacīja, ka liela nozīme ir nozares regulējumam un striktajai uzraudzībai, kas samazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņa arī uzsvēra, ka interaktīvo azartspēļu ietekme uz tautsaimniecību pieaugtu, ja veiktu visus nepieciešamos pasākumus, kas liegtu Latvijas spēlētājam izmantot Latvijā nelicencētu azartspēļu operatoru piedāvātos pakalpojumus.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks atklāja, ka pērn azartspēļu nozare turpināja stabilu pieaugumu. Attīstība spēļu zālēs vērojama lielāka salīdzinājumā ar interaktīvo azartspēļu jomu.