Rīgas pils Kastelas pagrabā uzietas vairākas vēstures liecības

"Būtiskākās arheoloģijas darbu laikā atrastās vēstures liecības ir pils Kastelas ziemeļu korpusā atklātais 1230.-1330.gados uzceltā Rīgas pilsētas aizsargmūra fragments. Rietumu korpusā tika veikti darbi 1,5 metru dziļumā - atrastas 1330.gada pilsētas apbūves paliekas, kuras iestiepjas zem Kastelas pagalma sienas, un 2,5 metru reiz 2,5 metru apvalkdūmeņa pavarda pamatne. Izrakumos tika atrastas 17.gadsimta holandiešu flīžu paliekas, kā arī krāsns podiņi, starp kuriem nozīmīgākais ir 1607.gadā izgatavotais krāsns podiņš ar "Agnus Dei" jeb Dieva jēra atveidu. Pavisam Latvijā ir atrasti tikai trīs šādi podiņi," Rīgas atjaunošanas projekta uzraudzības padomē ziņoja arheologs Mārtiņš Lūsēns.

No pagājušā gada decembra sešu mēnešu garumā Rīgas pils Kastelas pagrabā SIA "Arhitektoniskā izpētes grupa" veica arheoloģisko izpēti. Arheoloģijas darbu veicēji trīs mēnešu laikā iesniegs VNĪ ziņojumu par vēsturisko liecību atklājumiem, kā arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē - izpētes darbu pārskatu.

"Labi organizēts darbs garantē to, ka tiek atklāts tas, kas ir vērtīgs, un konservēts tas, kas varētu iet bojā. Ieguldīts pamatīgs arheoloģiskās izpētes darbs, kas tālāko darbu gaitā būtiski samazina būvdarbu apturēšanas riskus. Esmu gandarīts, ka drīzumā varēsim meklēt būvniekus un uzsākt pils senās daļas atjaunošanu. Rīgas pils atjaunošanas padomē panākta vienošanās par nepieciešamību izveidot atsevišķas metodiskās padomes no pieredzējušiem un augstas kvalifikācijas speciālistiem - būvinženieru, arheoloģijas un interjeru restaurācijas nozarēs, lai tālākajā projekta gaitā operatīvi izvērtētu ikvienu problemātisku situāciju un kopā ar "Rīgas pils Kastelas projekta" arhitektu Reini Liepiņu pieņemtu metodiski pareizu un atbildīgu lēmumu," norādīja Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.

"Uzsākam izstrādāt iepirkuma dokumentāciju uz Rīgas pils Kastelas pirmās kārtas būvdarbiem Dienvidu korpusā, lai varētu uzsākt senās pils daļas atjaunošanu nākamā gada sākumā. Tikmēr, kamēr pilī notiks būvdarbi, sabiedrībai būs iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils telpas," sacīja Gruškevica.

Projekta gaita regulāri tiek skatīta Rīgas pils uzraudzības padomē. Tās priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Padomē kopā darbojas 17 locekļi, tostarp Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāvji, kā arī pieredzējuši arhitekti un restauratori.

Kā ziņots, pērn tika pieņemts lēmums sadalīt Kastelas daļas rekonstrukcijas darbus vairākos posmos. Plānots, ka atjaunotā kapelas telpa būs publikai apskatāma jau 2023.gadā, vēl pirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās vēsturiskajās telpās.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.