Saspringums Irānas un ASV attiecībās
Jau atkal ir pieaugusi spriedze Tuvajos Austrumos.
18. jūnijā ASV paziņoja, ka nosūta uz šo reģionu vēl aptuveni 1000 karavīru.
Šis paziņojums tika veikts pēc notikušā incidenta Omānas līcī, kurā tika sabotēti divi naftas kuģi.
ASV šajā nodarījumā jau ir paspējusi vainot Irānu.
Irāna pati savukārt 17. jūnijā paziņoja, ka pēc desmit dienām saražos tādu bagātinātā urāna apjomu, kas pārsniegs 2015. gada kodolvienošanās nosacījumus.
Jāatgādina, ka no šīs vienošanās, kuru pilnajā vārdā dēvē arī par Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu, ASV vienpusīgi izstājās vēl pagājšgad.
Šī vienošanās paredzēja pasākumus Irānas kodolprogrammas ierobežošanai apmaiņā pret pieeju globālajai ekonomikai. Jāatgādina, ka tā Irānai ir tikusi liegta jau sen.
Irāna pagaidām ir nostādīta neērtā situācijā. No vienas puses tā vēlas sadarboties ar Rietumiem, taču no otras puses tā arī nevar saņemt sejā pliķi un riskēt izskatīties vāja.
Tāpēc Irāna ilgstoši ir pieņēmusi nostāju, kuras ietvaros tā starptautiskajai sabiedrībai un īpaši Eiropas Savienībai ir likusi nodrošināt tādus apstākļus, lai tiktu saglabāti vienošanās ekonomiskie ieguvumi.
Vienlaikus Irāna ir arī sākusi pakāpenisku izstāšanos no atsevišķiem kodolvienošanās punktiem un draudējusi slēgt pat Hormuza šaurumu.
No sava ārpolitiskā kursa – aplikt Irānu ar sankcijām un piespiest to sēsties pie galda, lai noslēgtu jaunu vienošanos - nevar atkāpties arī Donalds Tramps. Tas nozīmētu izskatīšanos slikti vēlētāju priekšā.