Asociācija: Azartspēļu nozares uzņēmumi ir vieni no labākajiem VID klientiem (14)

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) un Eiropas Kazino asociācijas organizētā pētījumā, ko veica pētnieki Nellija Titova un Jānis Butkevičs, izanalizējot iegūto un apkopoto informāciju, secināts, ka licencētās azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Eiropas un Latvijas tautsaimniecību ir būtiska.

Tiek norādīts, ka pētījumā vērtēta nozares primārā ietekme uz tautsaimniecību, proti, nodarbinātība nozarē, vidējas atalgojums, maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī saņemto datu robežās apskatīta ietekme arī uz citām tautsaimniecības nozarēm uzņēmumu piegādes ķēžu ietvaros.

LSBA pārstāvji uzsver, ka šāda veida pētījums ir veikts pirmo reizi.

“Latvijā ir veikti ekonomikas analīzes pētījumi būvniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas un citās nozarēs, taču iepriekš nav veikti visaptveroši pētījumi par licencētās azartspēļu nozares ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Lai to izprastu, piesaistot neatkarīgus pētniekus, tika analizēti nozares dati un apzināti informācijas avoti, secinot, ka nozares ekonomiskā ietekme ir ļoti būtiska kā Latvijā, tā arī Eiropā. Ietekme skar gan valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, gan nodarbinātību, un šīs pozīcijas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājību,” sacīja LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.

Azartspēļu nozare Latvijā ir stingri regulēta. Vērzemnieks sacīja, ka runas par azartspēļu vietu izplatību Latvijā ir nepatiesas, jo spēļu zāles nav pieejamas visos Latvijas reģionos.

“Pēc pētījuma datiem var secināt, ka lielā daļā novadu azartspēļu vietu nav vispār. Protams, šeit izceļas Rīga, kur koncentrējas puse no valstī esošajām spēļu zālēm, bet jāatceras, ka proporcionāla daļa jeb puse valsts ekonomikas koncentrējas tieši galvaspilsētā. Arī runājot par kazino - Rīgā tādi ir pieci, bet Liepājā viens,” komentēja Vērzemnieks.

Viņš skaidro, ka kopumā nozares apgrozījuma dinamika pēdējo desmit gadu laikā nav mainījusies. Krīzes laikā nozares ekonomikas apjoms samazinājās par 30%, un pašlaik tas tas tādā apjomā ir arī saglabājies. Nevar vērot nedz pieaugumu, ne arī būtiskus samazinājumus, un azartspēļu nozare darbojusies stabili un vienmērīgi.

Koš 2013./14. gada būtiski ir augusi aktivitāte azartspēļu jomā internetā. LSBA prezidents pauž, ka valstij ir izdevies veidot saprātīgu politiku, kas ļauj attīstīties legālajam tirgum, izskaužot no jomas nelegālos pakalpojumu sniedzējus. Šīs ir līdzīgas tendences, kā citur pasaulē.

“Interaktīvo azartspēļu nozarē situācija ir mazliet citādāka – tur ir viens izteikts tirgus līderis, taču tur arī citi uzņēmumi ir sākuši audzēt savus muskuļus,” skaidro Vērzemnieks.

Tāpat jāņem vērā nesenās izmaiņas, kas saistītas ar nodokļu reformu. Tās laikā pieņemts lēmums ieviest nodokli laimestiem, tādēļ asociācijas pārstāvji turpina diskutēt ar valdības pārstāvjiem par šo jautājumu. Pētījumā secināts, ka pagājušā gada dati parāda, ka nodokļu ienākumi atpaliek no tiem, kas bija prognozēti iepriekš.

Pētījuma izlasē iekļauto uzņēmumu izdevumu analīze ļauj secināt, ka nozares izdevumi pieaug ik gadu, palielinoties arī ietekmei uz citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, piecu gadu laikā, no 2013. līdz 2017. gadam, deviņi nozares uzņēmumi nodokļos un nodevās valstij samaksājuši vairāk nekā 281 miljonu eiro, būtiski papildinot gan valsts, gan pašvaldību budžetus. 2018. gadā licencētā azartspēļu nozare valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā iemaksāja ap 75 miljonus eiro.

Licencēto azartspēļu nozarē strauji kāpis atalgojums: ja respondenti nodarbināto algām 2013. gadā tērēja 24,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā – jau gandrīz 39,3 miljonus eiro. Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam vidējais atalgojums nozarē palielinājies par 34 %, - no 672 eiro 2013. gadā līdz 903 eiro 2017. gadā. Pilna laika nodarbinātība piecu gadu laikā palielinājusies par 19%.

Arī VID pārstāvji apliecinājuši, ka vidējā alga nozarē ir tuvu valsts rādītājam.

“Tāpat jāpiemin, ka azartspēļu nozares uzņēmumi ir vieni no VID labākajiem klientiem. Šajā nozarē ir zemākais nodokļu parādnieku īpatsvars, un ir augsta nodokļu maksāšanas disciplīna. Droši var teikt, ka nozares uzņēmumi ir ierindojami starp korektākajiem nodokļu maksātājiem, kas pozitīvi ietekmē valsts un pašvaldību budžetus,” saka Vērzemnieks.

Kopumā nodokļos gan valsts, gan pašvaldību budžetos no azartspēļu nozares saņemti 146 miljoni eiro. Pērn visi nozares uzņēmumi nodokļos samaksājuši 48,5 miljonus eiro. VID atzinis, ka nozarei proporcija – apgrozījums pret samaksātajiem nodokļiem ir ļoti augsta.

“Kopējā ietekmē liela nozīme ir nozares regulējumam un striktajai uzraudzībai, kas minimizē izvairīšanos no azartspēļu nozarei specifisku nodokļu nomaksas. Tikmēr Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka izvairīšanās no azartspēļu nodokļu nomaksas novērojama nelicencēto interaktīvo azartspēļu segmentā, kuru tirgus daļa Latvijā varētu sasniegt 40 miljonus eiro, tādējādi zaudējot būtiskus nodokļu ieņēmumus. Interaktīvo azartspēļu ietekme uz tautsaimniecību būtiski palielinātos, ja tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi, kas liegtu spēlētājiem no Latvijas izmantot Latvijā nelicencētu azartspēļu operatoru piedāvātos pakalpojumus,” pauž viena no pētījuma autorēm Nellija Titova.

Pētījumā secināts, ka turpmākai nozares attīstībai un investīcijām būtiska ir prognozējamība. Šo iemeslu dēļ nepieciešams apstiprināt azartspēļu un izložu vidēja termiņa politiku, un turpmāko nozares attīstību, tostarp normatīvo aktu grozījumus, veidot uz tās pamata.

Pētījums izstrādāts 2018. gada beigās. Vērtējot ekonomisko ietekmi, analizēti trīs pamatelementi: izdevumi (piemēram, atalgojums nozarē strādājošiem, preču un pakalpojumu piegādes ķēdes), valsts noteiktie maksājumi (nodokļi, nodeva, VSAOI) un nodarbinātība (darbinieku skaits un vidējais atalgojums nozarē).