Saspringta situācija dārzos

Nesen piedzīvotā postošā krusa, kas vairākos dārzos nodarīja pamatīgu kaitējumu, Latvijas dārzkopjiem varētu likt aizdomāties par pagaidām nepielietoto pretkrusas tīklu izmantošanu. Eksperts uzskata:

“Nākotnē, klimatam mainoties, šādi aizsarglīdzekļi kļūs aizvien aktuālāki”.

Diemžēl nokrišņi bijuši ne visur un ne pietiekamā apjomā, - to daudzums ir par mazu, lai dārza augiem pietiktu normālai attīstībai. Tādēļ platībās, kurās nav lijis, situāciju stabilizēt var vienīgi ar laistīšanu. Savukārt vietās, kur nokrišņi bijuši nelielās platībās, var izlīdzēties ar uzkrāto lietus ūdeni.

Tiesa gan, nelielās platībās ir vērojama arī ūdens peļķu veidošanās uz lauka, kas liecina par augsnes apakškārtas sablīvējumiem. Laukos ar sliktu augsnes struktūru pēc pērkona lietusgāzēm veidojas augsnes garoza. Jāparūpējas par tās likvidāciju.

Augļu dārzos karstais laiks nodrošinājis intensīvu un daudzveidīgu augu kaitēkļu attīstību.

No tiem jo īpaši cieš ābeles, plūmes un jāņogas, mazāk tie vērojami ķiršiem, avenēm, upenēm, smiltsērkšķiem un pavisam nelielos apmēros - bumbieriem, krūmmellenēm, krūmcidonijām, zemenēm. Savukārt dārzeņu platībās daudz kaitēkļu ir kāpostos, sīpolos un dārza pupās, mazāk sarkanajās bietēs, burkānos un zirņos.

Augļu dārzos no slimībām, kā vienmēr, arī šogad ir ābeļu kraupis, daudz slimību ir bumbieriem, mazāk to ir upenēm, zemenēm, ķiršiem, vēl mazāk - jāņogām un krūmmellenēm.

Tikmēr kartupeļu platībās ievērojamos apjomos izplatās kartupeļu lapgrauzis, nedaudz manīta arī melnkāja un sausplankumainība. Pirms Jāņiem negaisa skartajos laukos var sākties lakstu puve, tādēļ jānodrošinās ar atbilstošu fungicīdu savlaicīgu izsmidzināšanu. Labā ziņa ir tā, ka pagaidām dažādas slimības vēl nav aktuālas dārzeņiem.