Lai gan abonēšanas sistēma nav uzskatāma par pūļa finansējumu, jo īstā naudas plūsma sākās līdz ar grāmatas izdošanu, tomēr var uzskatīt, ka abonentu saraksts radīja investoriem nepieciešamo pārliecību, ka konkrētā grāmata ir izdošanas vērta.
Tomēr mūsdienu kontekstā, jau interneta ērā par pirmo veiksmīgi īstenoto pūļa finansēšanas kampaņu var uzskatīt līdzekļu vākšanu britu rokgrupas “Marillion” tūrei ASV 1997. gadā.
Dažus gadus vēlāk, attīstoties tehnoloģijām un parādoties sociālajiem tīkliem, pūļa finansēšanai radās arvien jaunas iespējas. Šajā jomā par līderiem kļuva ASV platformas “Indiegogo” un “Kickstarter”. Tiek norādīts, ka šī finansējuma joma turpina strauji augt.
Kam ir izdevīgs šāds finansējuma modelis?
Pūļa finansēšanas platformas ir visai universālas to pielietojuma dēļ. Līdzīgu finansējuma modeli var izmantot dažādiem mērķiem, ne tikai biznesam. Pūļa finansējums tiek izmantots arī labdarības kampaņām, kā arī labdarības, kultūras, izklaides un sociālajiem projektiem, kā arī tādām idejām, kam citādi būtu ļoti grūti rast finansējumu.
Tāpat jāatzīmē, ka projekta autors, kurš vēlas gūt finansējumu pūļa finansēšanas platformā, var ātri saprast, vai viņa produkts cilvēkiem būs nepieciešams. Labs un citiem saistošs projekts ātri spēs iegūt nepieciešamo finansējumu. Vēl viena pūļa finansēšanas platformas priekšrocība ir iespēja apmainīties ar informāciju, neformāla vide un iespēja gūt domubiedrus, ar kuriem, iespējams, īstenot nākamos projektus.
Šāda veida modelis ir izplatīts uzņēmējdarbībā un nekustamo īpašumu nozarē. Arvien vairāk uzņēmēju novērtē šāda veida platformas priekšrocības finansējumu iegūt ātri. Bankās, lai saņemtu finansējumu, nereti formalitāšu kārtošanu dēļ nepieciešams gaidīt vairākus mēnešus.