Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Arvien lielāku popularitāti gūst finanšu platforma, kas izdevīga gan investoriem, gan aizņēmējiem (4)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Pixabay

Dažādām biznesa idejām ir nepieciešams liels finansējums, kā dēļ ir vajadzība ņemt kredītu. Mūsdienās finansējuma gūšanas iespējas ir vairākas – var ņemt kredītu bankā, vai arī pievērsties kādām alternatīvām. Viena no šādām alternatīvām, kas pasaulē gūst arvien lielāku popularitāti, ir pūļa finansējums, kas uzņēmējam ļauj gūt finansējumu savu ideju īstenošanai, bet investoriem – peļņu.

Kas ir pūļa finansējums?

Pēc būtības, pūļa finansējums ir kolektīva finansēšanas forma, kas faktiski balstās uz cilvēku (investoru) brīvprātīgām iemaksām kādai konkrētai idejai. No šīm iemaksām ir iespējams atbalstīt uzņēmējus, kuri vēlas attīstīt kādu savu biznesa ideju vai projektu.

Pūļa finansējums parasti sastāv no salīdzinoši nelielām naudas summām, ko iemaksājis liels skaits cilvēku. Parasti šādas iemaksas tiek veiktas, izmantojot interneta platformas. Piemēram, 2015. gadā visā pasaulē ar pūļa finansēšanas palīdzību izdevās savākt vairāk nekā 35 miljardus dolāru. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis rādītājs globāli sasniegs jau 300 miljardus dolāru.

Jāpiemin, ka pūļa finansēšana nav tas pats, kas ziedošana. Cilvēki, kuri veic iemaksas šādā pūļa finansējuma platformā, pretī saņem kādu materiālu vai nemateriālu labumu, kas var būt daļa no finansētā projekta peļņas, uzņēmuma produkts vai pat iespēja kādā veidā iesaistīties finansētajā projektā.

Kad ir sākusies pūļa finansēšana?

Pūļa finansēšanas shēmai ir sena vēsture. Jau vairākus gadsimtus pēc līdzīga principa ir finansēta grāmatu izdošana. Agrāk grāmatu autori un izdevēji reklamēja dažādus grāmatu projektus, izmantojot dažādus abonēšanas modeļus. Ja pietiekami daudz abonentus uzrunāja grāmatas ideja, un viņi abonēja izdevēja pakalpojumus, tad grāmatas autors savu ideju īstenoja dzīvē, sarakstot grāmatu un tā tika izdota.

Lai gan abonēšanas sistēma nav uzskatāma par pūļa finansējumu, jo īstā naudas plūsma sākās līdz ar grāmatas izdošanu, tomēr var uzskatīt, ka abonentu saraksts radīja investoriem nepieciešamo pārliecību, ka konkrētā grāmata ir izdošanas vērta.

Tomēr mūsdienu kontekstā, jau interneta ērā par pirmo veiksmīgi īstenoto pūļa finansēšanas kampaņu var uzskatīt līdzekļu vākšanu britu rokgrupas “Marillion” tūrei ASV 1997. gadā.

Dažus gadus vēlāk, attīstoties tehnoloģijām un parādoties sociālajiem tīkliem, pūļa finansēšanai radās arvien jaunas iespējas. Šajā jomā par līderiem kļuva ASV platformas “Indiegogo” un “Kickstarter”. Tiek norādīts, ka šī finansējuma joma turpina strauji augt.

Kam ir izdevīgs šāds finansējuma modelis?

Pūļa finansēšanas platformas ir visai universālas to pielietojuma dēļ. Līdzīgu finansējuma modeli var izmantot dažādiem mērķiem, ne tikai biznesam. Pūļa finansējums tiek izmantots arī labdarības kampaņām, kā arī labdarības, kultūras, izklaides un sociālajiem projektiem, kā arī tādām idejām, kam citādi būtu ļoti grūti rast finansējumu.

Tāpat jāatzīmē, ka projekta autors, kurš vēlas gūt finansējumu pūļa finansēšanas platformā, var ātri saprast, vai viņa produkts cilvēkiem būs nepieciešams. Labs un citiem saistošs projekts ātri spēs iegūt nepieciešamo finansējumu. Vēl viena pūļa finansēšanas platformas priekšrocība ir iespēja apmainīties ar informāciju, neformāla vide un iespēja gūt domubiedrus, ar kuriem, iespējams, īstenot nākamos projektus.

Šāda veida modelis ir izplatīts uzņēmējdarbībā un nekustamo īpašumu nozarē. Arvien vairāk uzņēmēju novērtē šāda veida platformas priekšrocības finansējumu iegūt ātri. Bankās, lai saņemtu finansējumu, nereti formalitāšu kārtošanu dēļ nepieciešams gaidīt vairākus mēnešus.

Kā šāda platforma strādā Latvijā?

Latvijā pūļa finansējuma modelim ir ilgāka vēsture. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir ziedojumu kampaņa Brīvības pieminekļa celtniecībai pagājušā gadsimta 30. gados. Savukārt mūsdienās viens no redzamākajiem piemēriem ir portāls “Ziedot.lv”, kur arī pamatā tiek izmantots pūļa finansējuma modelis.

Tomēr, vērtējot kopumā, uzsākot darbību Latvijas tirgū, bija vērojams, ka vienīgie, kas izprot pakalpojuma būtību, ir īpašumu attīstītāji, kam nepieciešams finansējums iesāktās būvniecības turpināšanai. Taču tagad klientu loks ir daudz plašāks. Īstermiņa finansējums ir risinājums kā projekta izstrādes, tā arī būvniecības un pārdošanas periodā.

Uzņēmējiem Latvijā ir arī pieejama pūļa finansējuma platforma “EstateGuru”, kas ļauj attīstīt savus nekustamos īpašumus. Tur finansējums tiek saņemts no neskaitāmi daudz cilvēkiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa vai pieredzes nekustamā īpašuma nozarē.

Piesaistot finansējumu jaunā projekta iegādei, un atmaksājot no iepriekšējā projekta pārdošanas ieņēmumiem, attīstītājs nezaudē laiku un potenciālo peļņu, kā arī gūst papildu atpazīstamību investoru vidū, kas nereti ļauj izpārdot īpašumus ātrāk. Tikpat lietderīgs finansējums, kas tiek piesaistīts platformā var būt jebkuram uzņēmumam, kam nepieciešami papildu apgrozāmie līdzekļi, un pieder nekustamais īpašums.

Statistika liecina, ka 51% no platformā finansētajiem aizdevumiem ir tieši īstermiņa aizdevumi, piemēram, gadījumos, kad aizņēmējs iegādājas plašu dzīvokli par izdevīgu cenu, sadala to vairākos mazākos, likvīdākos dzīvokļos, un realizē ar peļņu, atlikušie 21% un 28% ir attiecīgi uzņēmējdarbības un attīstīšanas aizdevumi.

Līdz ar to – šajā platformā shēma šāda – ikviens var veikt iemaksas par brīvi izvēlētu summu, sākot no 50 eiro, un vēlāk saņemt peļņu, kas līdzvērtīga aptuveni 12% gadā. Savukārt uzņēmēji no šādām iemaksām var gūt finansējumu nekustamo īpašumu attīstīšanai, kas nepieciešams veiksmīgai uzņēmējdarbības turpināšanai.

Vairāk nekā 80% projektu tiek finansēti iecerēm Rīgā vai tās apkārtnē, taču pēdējā laikā “EstateGuru” saņem un izskata arvien vairāk perspektīvu projektu arī lielākajās reģionu pilsētās.

Tādēļ pūļa finansēšanas platforma ir draudzīga gan investoriem, gan arī uzņēmējiem – ar kolektīvā finansējuma palīdzību var gūt nepieciešamo atbalstu, arī tad, ja citādi gūt finansējumu ir ļoti sarežģīti. Turklāt, tāpat kā pasaulē, arī Latvijā šī ir strauji augoša nozare.

Raksts tapis sadarbībā ar "EstateGuru"
Svarīgākais
Uz augšu