Fiskālās disciplīnas padome nākamajos gados prognozē mērenu ekonomikas izaugsmi

Padomē informēja, ka kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski saistībā ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem un aizvien saspringto situāciju darba tirgū, kas var ietekmēt inflācijas līmeņa kāpumu.

Apstiprinot reālā IKP izaugsmes prognozi Vidēja termiņa budžetam 2020.-2022.gadam, padome norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2019.gada februārī, kas tika sagatavota Stabilitātes programmai 2019.-2022.gadam, reālais IKP pieauguma temps 2019.gadam nemainījās. Neliels samazinājums izaugsmei prognozēts turpmākajos gados - par -0,2 procentpunktiem 2020.gadā, par -0,1 procentpunktiem 2021.gadā un -0,1 - 2022.gadā.

Kā skaidroja Fiskālās disciplīnas padome, šo situāciju ietekmējuši gan iekšējie, gan ārējie faktori, kurus kā pieņēmumus izmantojusi FM. Nozīmīgi ārēji faktori ir samazinātās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā un eirozonā gan 2019., gan 2020. gadam, kā arī Latvijas eksporta pieauguma palēnināšanās.

Savukārt pie iekšējiem faktoriem būtu jāatzīmē laika apstākļu ietekme, kas izraisīja mazāku centralizētās siltumapgādes patēriņu un enerģijas ražošanas samazinājumu hidroelektrostacijās 2019.gada pirmajā ceturksnī. Sagaidāms arī, ka būvniecības un investīciju pieaugums palēnināsies un neveicinās izaugsmi tādā mērā kā iepriekšējos divos gados.

Padomē informēja, ka ekonomikas izaugsme 2020.-2022.gados pēc straujas izaugsmes 2017. un 2018.gados turpinās tuvināties izaugsmes potenciālam, kaut gan FM prognoze ir optimistiskāka par Eiropas Komisijas prognozi. Padome piekrīt FM viedoklim, ka 2018.gadā Latvija sasniedza maksimālo ekonomiskā cikla posmu, kam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tuvākajā nākotnē. Bezvienošanās "Breksita" gadījumā IKP izaugsme varētu vēl palēnināties.

Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka norādīja, ka "Latvijas darba tirgus turpina uzkarst - bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus," teica Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Ulo Kāasiks (Ülo Kaasik) atzīmēja arī daudz lēnāku produktu un importa nodokļu ieņēmumu pieaugumu (+1,3%), salīdzinot ar strauji augošām algu likmēm (+8%), kā arī strauji pieaugošo pārpalikuma un jauktā kopienākuma pieaugumu (+7,1%).

Vienlaikus padome savos iepriekšējos ziņojumos ir uzsvērusi ar nodokļu reformu saistītos riskus, kas negatīvi ietekmē valsts ieņēmumus un spējas finansēt jaunas prioritātes uz ekonomikas pieauguma rēķina. Šteinbuka uzskata, ka patlaban papildu riski ir saistīti ar akcīzes nodokli.

FM izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, kopš 2016.gada februāra nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru. 

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.