Vai mazāks akcīzes nodoklis nozīmē vairāk alkohola? (38)

Protesti Gruzijā: 01:24

Pašvaldību vēlēšanas Turcijā: 10:13

Iespējamais akcīzes karš starp Latviju un Igauniju: 20:20

Diskusijas laikā Justovičai tika uzdots jautājums par akcīzes nodokļa samazinājuma iespējamajām veselības sekām Latvijas iedzīvotājiem. Žurnāliste pauda viedokli, ka akcīzes nodokļa samazinājums noteikti veicinot alkohola patēriņu. «Ne par velti, Latvijā narkologi ir iestājušies pret šo lēmumu par cenu samazinājumu. Tas īpaši var ietekmēt pusaudžus, kuri diezgan neapdomīgi patērē alkoholu. Viņi bieži vien izvēlas cenas dēļ nopirkt divus grādīgos dzērienus viena vietā. Tā kā tas noteikti uz sabiedrības veselību atspēlēsies negatīvi,» pauž Justoviča.

Viņa diskusijas laikā arī norāda uz Lietuvas piemēru, kura no visām Baltijas valstīm izceļoties ar vislielāko alkohola patēriņu. «Tā ir aptuveni 23. vietā pasaulē, kas galīgi nav glaimojošs rādītājs,» saka žurnāliste. Viņa vērš uzmanību uz to, ka Lietuva pret šo lielo alkohola patēriņu esot cīnijusies tieši ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Turklāt papildus šim pasākumam arī ieviesusi ierobežojumus alkohola tirdzniecības laikam. «Es pati biju pārsteigta, ka Lietuvā svētdien pēcpusdienā vairs alkoholu iegādāties nevarēja,» pauž Justoviča. Visbeidzot, viņa norāda, ka tieši sabiedrības veselības apsvērumi arī esot bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā ir pateikusi, ka Latvijas un Igaunijas potenciālajā akcīzes karā neiesaistīsies.

Lai ielūkotos pilnajā diskusijā par akcīzes nodokļa karu starp Latviju un Igauniju, Turciju pēc pašvaldību vēlēšanām, kā arī situāciju Gruzijā, skaties raidījuma ierakstu raksta sākumā.

Raidījuma sižetu izsklāsts:

Potenciālais akcīzes nodokļa karš starp Latviju un Igauniju

Ceturtdien, 20. jūnijā Saeimas deputāti konceptuāli vienojās virzīt tālāk ieceri par 15% akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā ir paredzēta tuvākajā parlamenta ārkārtas sēdē.

Diskusijas par akcīzes nodokļa samazināšanu ir sāktas pēc Igaunijas parlamenta lēmuma no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols intervijā portālam TVNET jau norādījis, ka Latvijas atbildes pasākumu nesekošanas gadījumā mēs zaudētu aptuveni 100 miljonus eiro.

Visvairāk ciestu Latvijas un Igaunijas pierobeža, kur no Igaunijas un Somijas tūristiem pelna gan vietējie alkohola, gan arī pārtikas, degvielas un cita veida preču un pakalpojumu pārdevēji. Turklāt šī pierobeža ir arī vieta, kur ārzemju klientus vieglāk var sasniegt arī Kurzemes un Latgales uzņēmēji.

Šāda situācija raisa jautājumus par iespējamu akcīzes karu starp Latviju un Igauniju. Premjerministrs Krišjānis Kariņš gan ir pateicis, ka akcīzes karu ar Igauniju nevēloties un abām valstīm būtu nepieciešams sēsties pie sarunu galda, lai panāktu labāko risinājumu.

Kariņš ir arī norādījis uz to, ka īstenībā Latvija un Igaunija jau iepriekš bija noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvojoties Igaunijas līmenim, un toreiz Latvija ir to apņēmusies darīt pakāpeniski.

Tomēr ar pašreizējo lēmumu Igaunija šo vienošanos esot pārkāpusi un Latvija esot spiesta reaģēt.

Kā situācija attīstīsies? Vai nonāksim ar mūsu ziemeļu kaimiņu ragos?

Protesti Gruzijā

Jau kopš pagājušās nedēļas Kaukāza valstī Gruzijā norisinās iedzīvotāju protesti pret valdību. Vēl ceturtdien, 20. jūnijā sadursmēs ar kārtības sargiem cieta vairāk nekā 200 cilvēku.

Protesti sākās pēc tam, kad Krievijas Domes deputāts Sergejs Gavrilovs valsts parlamentā pārņēma starpparlamentāras sanāksmes par pareizticību vadību, izraisot sašutumu Gruzijas iedzīvotājos.

No amata atkāpies ir jau parlamenta spīkeris Iraklijs Kobahidze. Tāpat valdība ir arī paziņojusi, ka notiks plaša mēroga politiska reforma un parlamenta vēlēšanas nākamgad notiks pēc proporcionālās sistēmas.

Tomēr tās nebūt nav protestētāju vienīgās prasības. Viņi pieprasa arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas, iekšlietu ministra Giorgija Gaharijas atkāpšanos un Valsts drošības dienesta vadītāja Vahtanga Gomelauri demisiju.

Nestabilitāte Gruzijā ir izraisījusi arī Krievijas pretreakciju. Vladimirs Putins jau ir parakstījis dekrētu, kura ietvaros Krievijas lidsabiedrībām sākot no 8. jūlija ir aizliegti lidojumi uz Gruziju. Savukārt, Krievijas Transporta ministrija paziņojusi, ka no 8. jūlija Krievijas gaisa telpā nebūs atļauts ielidot Gruzijas lidsabiedrību lidmašīnām.

Uz kurieni traucas Gruzija? Vai šī ir prelūdija plašākai krīzei?

Erdoana sakāve Stambulas pašvaldību vēlēšanās

Svētdien, 23. jūnijā vienā no lielākajiem Turcijas ekonomiskajiem centriem – Stambulā notika atkārtotas mēra vēlēšanas.

Tās tika rīkotas pēc tam, kad Turcijas valdošās partijas - “Taisnīguma un attīstības partija” kandidāts Binali Jildrims tika sakauts Turcijas pašvaldību vēlēšanās, kuras notika vēl 31. martā.

Lēmums par vēlēšanu atkārtošanu tika pieņemts pēc tam, kad, pamatojoties uz valdošās partijas sūdzību, Augstākā vēlēšanu padome secināja, ka vēlēšanu gaitā ir bijuši pārkāpumi un viņa pretinieka Ikrama Emamolu uzvaru anulēja.

Atsevišķi analītiķi jau ir norādījuši, ka minētie vēlēšanu rezultāti ir nopietns trieciens pašreizējam Turcijas prezidentam Redžeps Tajipam Erdoanam. Jāatgādina, ka viņš savulaik sāka savu politisko karjeru, kā Stambulas mērs un pat savulaik minēja, ka uzvarēt Stambulā nozīmē uzvarēt arī visā valstī.

Erdoana sakāve noteikti draud iedragāt viņa neuzvaramības tēlu un var pamudināt konkurentus partijas iekšienē sākt cīņu par varu.

Tomēr šeit nedrīkst aizmirst, ka Erdoana partija vēl arvien ir uzskatāma par populārāko visā Turcijā un viņa partijas politiķi tāpat kontrolē divas trešdaļas no pilsētas rajonu padomēm.