Nokaitēts lauks, 8 stundas, 5 eiro. Kā pusaudži vasarā piepelnās? (23)

NVA piedāvā darbu vecākiem pusaudžiem, bet no mācībām brīvajā laikā ar vecāku rakstisku atļauju četras stundas dienā un ne vairāk kā 20 stundas nedēļā bērni drīkst strādāt no 13 gadu vecuma.

Tie, kas netiek "laimīgo sarakstā"

Tomēr visiem bērniem iespēju vasarā piepelnīties nepietiek. Par to liecina jauniešu sludinājumi sadaļā “Meklē darbu”. 15, 16 un 17 gadus veci jaunieši raksta, ka ir strādīgi, apķērīgi, no “netīra darba” nebaidās un “izskatīs visus piedāvājumus”.

Tie bērni, kas trāpījušies “laimīgo sarakstos”, darbiņus atrod ar radinieku palīdzību, vai atsaucas uz sludinājumiem. Viņi palīdz klāt galdus banketiem, ravē un pļauj kaimiņiem dārzu, tīra istabiņas viesu namos, palīdz nelielos būvniecības un remonta darbos, pieskata bērnus. Daudzi pusaudži pievienojas vecākiem, lai mežā lasītu mellenes, dzērvenes, brūklenes, un nodotu uzpircējiem.

Kā atzīst jaunieši, ja ir labs ogu gads, mežā dažu nedēļu laikā var nopelnīt 500 un vairāk eiro.

Visbiežāk tie ir lauku pusaudži, jo laukos dzīve ir savādāka nekā pilsētā – ir jāsagatavo un jāsakrauj malka ziemai, jānokrāso žogs, jāsalabo pagraba durvis.

43 gadus vecā Ilze dzīvo netālu no Priekuļiem un saviem trim bērniem vasaras darbus sarunā jau savlaicīgi. “Tikai vienu reiz gadījās, ka puikam saimnieks nesamaksāja par darbu uz lauka un kūtī, bet mēs to lietu nokārtojām,” saka sieviete. Vecākā meita palīdzējusi zemnieku saimniecībā apkopt trušus, tītarus un citus dzīvniekus, iemācījusies cept tortes, lasījusi dārza ogas. Mamma saka, ka meita mēnesī nopelnījusi 200 eiro, bet vienmēr mājās atgriezusies ar salātiem, dārzeņiem vai lauku olām, un labā noskaņojumā.

Pēc viņas domām, darba iemaņas ir svarīgākas par peļņu, jo “cik gan maksā skola?”

15 gadus vecais dēls gados vecāku cilvēku dārzos pļāvis zāli. Strādājis ar trimmeri, lai gan būtībā ar šādu tehniku nedrīkstētu strādāt. Sieviete pastāsta, ka dēls reiz savainojis seju ar atlēkušu akmens šķembu. Tad gan viņa nobijusies. Jaunākais kopā ar mammu mežā lasījos ogas. “Sākumā čīkstēja, negribēja, bet vēlāk mellenes vāca tādā tempa, ka mēs pārējie netikām līdzi.” Esot nopelnījis 50 eiro. Jaunākais viņai arī palīdzējis vecākiem tirgot žāvētas zivis. Tas ir arods, ar ko ģimene nodarbojas. Ilze saka: “Mūsu paaudze raka kartupeļus, kaplēja bietes, lai sakrātu velosipēdam. Mūsdienu pusaudžiem vairs nav tāda motivācija – viņi patērētāji, nejūt vajadzību piecelties no dīvāna un atrauties no datora." 

Viņi saka, ka nestrādās par sīknaudu, bet, johaidī, kas tu tāds esi, vēl degunu pasaulē neesi apsildījis, bet jau izvirzi prasības.

Uz biešu lauku "palekdamies" neraujas

Lai gan skolēni aizvien tiek nelegāli nodarbināti, it īpaši lauku reģionos, sūdzības par šādu faktu Valsts darba inspekcija (VDI) nav saņēmusi. Pārbaudēs inspekcija šogad atklājusi četrus nelegālas nodarbinātības gadījumus, saistītus ar nepilngadīgo nodarbināšanu. Pērn atklāti 29 identiski pārkāpumi, aizpērn 33. VDI skaidro, ka nereģistrēta cilvēku nodarbināšana ir nopietns pārkāpums par ko draud sods no 700 eiro līdz pat 14 000 eiro gadījumos, kad gada laikā pārkāpums konstatēts atkārtoti.

Lielākais sods, ko VDI piemērojusi par nelegālu nodarbināšanu ir sasniedzis 12 000 eiro.

Inspekcijā stāsta, ka nereti uzņēmēji zvana un interesējas par iespējām nodarbināt nepilngadīgos, konsultējas kā rīkoties, lai nepārkāptu likumu. Regulāri tiek veiktas pārbaudes, kādos apstākļos strādā pusaudži, it īpaši ēdināšanas uzņēmumos.

Jauniešus nedrīkst nodarbināt vietās, kur tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni.

Sadarbībā ar NVA darba devēji skolēniem šovasar piedāvā izmēģināt savas spējas tādās profesijās kā, piemēram, apstādījumu kopējs, datu ievades operators, ekspozīciju uzraugs, ēkas dežurants, iesaiņotājs, istabenis, klientu apkalpošanas speciālists, kultūras pasākumu organizatora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, laukstrādnieks, skolotāja palīgs, palīgstrādnieks, pasta operators, pastnieks, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs, pārdevējs, sētnieks, trauku mazgātājs, viesmīlis, virtuves darbinieks. Skolēniem piedāvāto darba vietu vidū ir arī tādi arodi kā arhivārs, animators, bibliotekārs, ekskursiju vadītājs (gids), lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, lietvedis, jaunākais programmētājs, metroloģijas tehniķis, projekta vadītāja asistents, sociālo mediju speciālists, viesnīcu administrators.

Ārpus rindas pie darba tiek tie skolēni, kas iepriekš vienojušies ar darba devēju. Dažās darba vietās atlase ir liela – uz vienu vakanci vairāki pretendenti.

Tas skolēnus motivē sagatavoties darba intervijai. Ja nepaveicas, nākamajā gadā skolēns sagatavojas labāk. Nodarbinātības mērķis nav tikai dot pusaudžiem iespēja nopelnīt vasaras mēnešos, bet arī iegūt pieredzi, ļaut saprast, kas vairāk interesē, izjust konkurenci un iemācīties strādāt kolektīvā.

Ar katru gadu ir aizvien vairāk skolēnu, kas jau iepriekš nolūko darba vietu, kurā gribētu strādāt, un vienojas ar darba devēju, stāsta NVA Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte Kristīne Škorņika. Šobrīd skolēniem vasaras darbs tek piedāvāts visos reģionos, bet, nav pārsteidzoši, ka aktīvākais ir Rīgas.

Joma, kurā bērni piesakās “ne gluži palekdamies” ir lauksaimniecība.

Darbs ir jāizdara neatkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc skolēnu mainība ir liela, stāsta eksperte. Arī dažādiem palīgdarbiem jaunieši piesakās kūtri, jo vasaras darbu saista ar savām interesēm un iespēju iegūt vērtīgu pieredzi. Kristīne Škorņika saka, ka lauku reģionos ir pozitīva tendence – jauniešiem tiek piedāvāts darbs tūrisma jomā.

Skolēnus vasaras sezonā labprāt gaida tūrisma informācijas centros.

Daļa uzņēmumu skolēniem darba iespējas sagādā katru vasaru, kopš 2014. gada, kad tika uzsākti skolēnu nodarbinātības pasākumi.