Lai gan ar govs piena olbaltumvielām zīdainis iepazīstas jau brīdī, kad māte, barojot bērnu ar krūti, iekļauj pienu saturošus produktus pati savā uzturā, govs piena alerģija ir viena no visizplatītākajām pārtikas alerģijām zīdaiņiem un bērniem. Tā mēdz piemeklēt 2–7,5 % bērnu un izpaužas jau pirmajā dzīves gadā. Uzsākot piebarošanu, pienu iesaka iekļaut mazuļa uzturā pēc gada vecuma sasniegšanas, taču skābpiena produktus – kefīru, bezpiedevu jogurtu vai biezpienu – lēnām var ieviest ēdienkartē aptuveni 8 līdz 10 mēnešu vecumā.
Šo produktu rekomendē tikai tad, kad bērns sācis ēst citus graudaugus – rīsus, kukurūzu, griķus un auzas. Tos var pamazām iekļaut uzturā putru vai maizes veidā, bērnam sasniedzot 6 mēnešu vecumu, kad mazuļa gremošanas trakts ir gatavs pārstrādāt cieti.
Ņemot vērā lielo alerģiju risku, ko rada olas baltumā esošās olbaltumvielas, olas zīdaiņu uzturā iesaka piedāvāt tikai pēc gada vecuma. Olas dzeltenumam ir zemāka alergenitāte, tāpēc no sākuma ieteicams lietot to un tikai pēc tam – veselu olu. Olas dzeltenumu var pamazām ieviest uzturā no 8 mēnešu vecuma. Ir vērts iegaumēt, ka, olu termiski apstrādājot, alergenitāte samazinās!
Ogas ar visvājāko spēju izraisīt alerģiju ir mellenes, savukārt zemenes un avenes vēlams iekļaut bērna uzturā tikai pēc gada vecuma. Piebarošanu bieži uzsāk ar banānu, tomēr tas satur histamīnu, tāpēc bērniem, kuriem pret to ir paaugstināta jutība, var rasties ādas izsitumi, nātrene, nieze.