Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, šodien, 1. jūlijā, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.
Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro (1)
Komitejai šodien bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.
Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - "korporatīvās pārvaldības audits" - un tas, ko tas sevī ietver.
Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. "Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj "aizpeldēt" no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to," pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.
Pēc Īpašuma departamenta vadītājas Rimicānes teiktā, tikai centralizēti organizējot iepirkumus, būtu iespējams panākt vienotu rezultātu ar vienādiem nosacījumiem. "Uzticot šo darbu valdēm, būtu risks, ka tiks noteikti mazāki auditu apjomi vai, ka tie būs nepilnīgi," pauda direktore, vienlaikus mierinot, ka korporatīvās pārvaldes princips aptver dažādas jomas.
Deputāti no dažādām frakcijām ilgstoši dalījās viedokļos par lēmuma tehniskajām niansēm, galvenokārt, vienoti paužot nostāju, ka korporatīvās pārvaldības audits būtu pārāk plašs jēdziens un ir nepieciešams sīkāk atrunāt iepirkumu tehnisko specifikāciju.
Taujāta par to, cik šie auditi varētu izmaksāt, Rimicāne pauda viedokli, ka, ņemot vērā SIA "Rīgas satiksme" pieredzi, tas varētu būt aptuveni 1,5 miljons eiro. Pašvaldības ieskatā, izdevumi par auditu veikšanu būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, taču, ja tās to darīt negribēs, līdzekļu būs jāmeklē domes budžetā.
Deputātiem dalījās viedokļi arī par to, kā šie auditi būtu jāapmaksā. Piemēram, Rosļikovs pauda viedokli, ka pilsētai nav naudas puķu apliešanai, bet 1,5 miljonu eiro tā ir gatava atrast "ar vieglu roku".
Deputāts Ansis Ansbergs (LA) pauda bažas, ka daudzām kapitālsabiedrībām tiešām lieku līdzekļu varētu nebūt. "Piemēram, Rīgas zoodārzs mums prasa naudu, lai nodrošinātu darbiniekiem algas. Kur viņi ņems vēl pāris tūkstošus? Ir jāgatavojas, ka mums būs jāmeklē papildu nauda," prognozēja Ansbergs.
Tikmēr deputāte Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka audita veikšana ir kapitālsabiedrību valžu atbildība un, ja gadījumā kāds no valžu locekļiem pret to iebildīs, tas būs pamats viņam izteikt neuzticību.
Tikmēr Vilnis Ķirsis (V) pauda viedokli, ka kopējā summa noteikti būs daudzreiz mazāka, jo "Rīgas satiksmes" audits tika veikts lielā steigā un "par ātrumu ir jāmaksā". "Turklāt ieguvumi no šiem auditiem mums nāks atpakaļ desmitkārtīgi un mēs to visu atpelnīsim ar uzviju," pārliecināts Ķirsis.
Rezultātā deputāti vienojās, ka departamentam līdz augustā gaidāmajai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdei ir jāizstrādā audita iepirkumu tehniskā specifikācija, par kuras apstiprināšanu lems domnieki.
Deputāts Valters Bergs (JKP) rosināja auditu veikt arī "Rīgas siltumā", taču Rimicānes paskaidroja, ka uzņēmums ir akciju sabiedrība un dome vienpersoniski lēmumu par audita veikšanu nevar pieņemt. Līdz ar to komiteja vienojās rosināt "Rīgas siltuma" akcionāriem - valstij, SIA "Enerģijas risinājumi. RIX" un AS "Latvenergo" - izvērtēt audita veikšanas nepieciešamību.
Kā ziņots, opozicionāri rosinājuši veikt ārējo neatkarīgo korporatīvās pārvaldības auditu Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži", "Rīgas nami", "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs", "Rīgas serviss", "Rīgas 1.slimnīca", "Rīgas Dzemdību nams", "Rīgas 2.slimnīca", "Rīgas veselības centrs", AS "Rīgas Centrāltirgus" un publiski privātajā kapitālsabiedrībā SIA "Getliņi Eko", kur domei pieder 97,70% kapitāla daļu.
Tāpat auditu rosināts veikt Rīgas pilsētas pašvaldības aģentūrās "Rīgas enerģētikas aģentūra" un "Rīgas gaisma".
Atbildīgie par uzdevuma izpildi ir Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbībā ar Rīgas domes Finanšu departamentu.