Kariņš neprasīs Nemiro demisiju (2)

Premjers atgādināja, ka viņš nesaredzēja pamatu iepriekšējās "Latvenergo" padomes nomaiņai, tomēr ekonomikas ministram bijušas visas tiesības pieņemt šādu lēmumu.

Vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka, nomainot uzņēmuma padomi, nedrīkstēja iecelt "Latvenergo" pagaidu padomi, jo padomes nemēdz būt pagaidu. "Es redzu, ka tas drīzāk bija politisks lēmums," piebilda Kariņš.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja faktu, ka "Latvenergo" pagaidu padome ir atkāpusies, tādējādi ir panākts, ka "Latvenergo" vairs nedarbojas politiski iecelta padome.

"Viss ir atgriezies kaut cik pareizā gultnē," uzsvēra Kariņš un piebilda, ka valdības vadītāja dienaskārtībā nav jautājums par Nemiro demisijas pieprasījumu.

Kariņš arī kritiski vērtēja "Latvenergo" akciju turētāja, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša pausto, ka līdz pastāvīgās "Latvenergo" padomes atrašanai, kas aizņems zināmu laiku, tomēr varētu iecelt vēl vienu pagaidu padomi, kas uzraudzītu energokompānijas valdes darbu.

"Tas ir izslēgts. Nepieciešamības gadījumā darbam "Latvenergo" padomē var deleģēt citu ministriju valsts sekretārus," sacīja Ministru prezidents.

Tāpat valdības vadītājs pauda pārliecību, ka aktīvāk jādomā par valsts uzņēmumu profesionālu pārvaldību, ko iespējams īstenot, kotējot šo uzņēmumu akcijas biržā. Kariņa ieskatā, biržā varētu kotēt 10-15% valsts kapitālsabiedrību.

Kā ziņots, Kariņš pagājušās nedēļas sākumā izdeva rezolūciju, kurā ekonomikas ministrs tika aicināts līdz nedēļas beigām skaidrot lēmumu atsaukt "Latvenergo" padomi un pagaidu padomes iecelšanu. Nemiro pārstāve Beata Jonite skaidroja, ka ministrs tikās ar Ministru prezidentu, izskaidrojot iemeslus saistībā ar "Latvenergo" padomes atsaukšanu, Ekonomikas ministrijas veikto dienesta ziņojumu par padomes darbības izvērtējumu, kā arī pagaidu padomes iecelšanu. Ziņojuma detaļas gan netiek atklātas.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais ''DNB bankas'' vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ''Rīga'' bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) bijušais prezidents un AS ''Valsts nekustamie īpašumi'' padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī ''RB Rail'' valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā bija iecelta pagaidu padome, kuras priekšsēdētājs bija Pāvels Rebenoks, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks - "Rigensis Bank" valdes loceklis Renārs Degro. Tāpat "Latvenergo" pagaidu padomē tika iecelta Inese Kublicka, Artūrs Šnoriņš un Kristaps Stepanovs.

Tomēr, norādot uz politisko spiedienu, 1.jūlijā Nemiro ieceltā "Latvenergo" pagaidu padome atkāpās. No atsevišķiem koalīcijas politiķiem bija izskanējusi kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam.

Par "Latvenergo" padomes pienākumu izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Eglītis, kas ir akcionāra pārstāvis. Nemiro iepriekš stāstīja, ka jau pēc "Latvenergo" iepriekšējās padomes atlaišanas ir sākts konkurss uz jaunu padomi. Patlaban tiek izstrādāts konkursa nolikums. Ministrs prognozēja, ka konkurss varētu aizņemt pāris mēnešus, līdz tiktu iecelta jauna "Latvenergo" padome.

"Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.