Irāna no svētdienas palielinās urāna bagātināšanas līmeni

Šāda rīcība ir otrais posms, Irānai atkāpjoties no starptautiskās kodolvienošanās.

2015.gadā Irānas un pasaules lielvaru noslēgtā kodolvienošanās paredzēja, ka Irāna drīkst uzglabāt ne vairāk kā 300 kilogramus urāna, kas bagātināts līdz 3,67%. Šāds līmenis ir pietiekams civiliem mērķiem - elektrības ražošanai un medicīniskai izpētei -, bet nepietiekams kodolbumbas izgatavošanai.

Valdības sēdē trešdien Ruhani paziņoja, ka valsts sāks pārsniegt šo līmeni.

"7.jūlijā mūsu urāna bagātināšanas griesti vairs nebūs 3,67%," viņš teica.

Ruhani trešdien uzsvēra, ka Irāna "ir bijusi un ir 100% apņēmības pilna izpildīt kodolvienošanos", tomēr tai jābūt abpusēji izdevīgi. Viņš pieprasīja "atgriezties pie loģikas, likumiem, atzītiem līgumiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām".

Eksperti lēš, ka līdz ieroča līmeņa sasniegšanai urānam ir jābūt bagātinātam vismaz 90% apmērā.

Teherāna 8.maijā paziņoja, ka tā aptur divu 2015.gada solījumu izpildi, un izvirzīja Eiropai, Ķīnai un Krievijai divu mēnešu ultimātu, lai tās palīdzētu Irānai apiet ASV noteiktās sankcijas un pārdot naftu, pretējā gadījumā draudot atteikties no vēl diviem apņemšanās punktiem.

Pirmdien Irānas bagātinātā urāna krājumi pārsnieguši 300 kilogramu ierobežojumu, ko nosaka 2015.gadā ar pasaules lielvarām noslēgtā kodolvienošanās

Pērn Vašingtona vienpusējā kārtā izstājās no vēsturiskās vienošanās un noteica Irānai sankcijas, ASV prezidentam Donaldam Trampam cenšoties panākt Irānas reģionālās politikas maiņu. Eiropas valstis iebilda pret ASV lēmumu un vairākkārt aicinājušas Irānu nepārkāpt vienošanos.

Pēdējo dienu laikā Irāna ir kritizējusi Eiropas valstis par vienošanās neievērošanu, jo tika solīts, ka kodolvienošanās Irānai būs ekonomiski izdevīga.

Otrdien Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministri, kā arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni aicināja Irānu neatkāpties no kodolvienošanās.

2015.gada jūlijā Irāna piekrita ierobežot kodolprogrammu. Vienošanās ar pasaules lielvarām mērķis bija novērst Irānas iespējas izgatavot kodolieročus un izbeigt valsts starptautisko izolāciju, tostarp atcelt sankcijas, kas smagi skārušas Irānas ekonomiku un iedzīvotājus.

Tomēr pērn maijā Tramps paziņoja, ka ASV izstājas no vienošanās, kurā tagad palikusi Lielbritānija, Francija, Vācija, Krievija un Ķīna.

Tramps lēmumu pamatoja ar vairākiem iemesliem, tostarp neatbilstošiem instrumentiem Irānas kodolprogrammas pārbaudēm un valsts ilgtermiņa iespējas bagātināt urānu augstākā līmenī. Visvairāk gan viņš kritizēja vienošanos par tās nespēju reaģēt uz Irānas destabilizējošo nozīmi Tuvo Austrumu konfliktos.