Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Lapsas iekārtojušās uz dzīvi Rīgā: sargājiet mājas kaķus! (21)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lapsa. Ilustratīvs attēls
Lapsa. Ilustratīvs attēls Foto: pixabay.com

“Tiem, kuri meklē savus pazudušos kaķus,” pie attēla, kurā redzama lapsa ar kaķi zobos šķērsojam ielu, Facebook ironiski raksta Baiba. Šajās dienās lapsas manītas Āgenskalnā un Juglā. Savukārt ziņkārīgi, pārdroši lapsēni manīti arī šiverējam pa Zaķusalu. Dabas speciālisti papildina vietu sarakstu, kur manītas lapsas: naktī ejam pār Akmens tiltu, uz Operas nama piebūves jumta, skrienam pa lielveikala Rimi pagalmu Pulkveža Brieža ielā. “Mēs jau sen dzīvojam kopā ar lapsām,” saka Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Rīgas nomalē lapsu ir daudz, precizē Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas un izglītības nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns. Patiesībā lapsas sastopamas visā Rīgas teritorijā, reizēm arī centrā. Kādreiz lapsas bija dzīvnieki, kas visbiežāk slimoja ar trakumsērgu. Pateicoties sistemātiskai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir izskausta. Pēdējais savvaļas dzīvnieku trakumsērgas gadījums tika konstatēts 2010. gadā. 2012. gadā Dagdas novadā ar trakumsērgu slimoja mājas dzīvnieks.

“Lapsas ir visur, kur jūtas labi. Tās atrod vietu, kur ierīko migu un audzē mazuļus,” saka Lielkalns. Pilsētā lapsas jūtas drošībā, jo netiek medītas, un apdraudējumu no cilvēku puses nejūt.

Zoodārza pārstāvis saka, ka lapsu savairošanās Rīgā nav nekas ārkārtējs – arī pirms gadiem to īpaši daudz bijis, piemēram, Čiekurkalnā. Lapsas ienāk no zaļajām teritorijām, jo pilsētā var atrast pietiekami daudz barības. Māris Lielkalns atceras, kā pirms desmit gadiem lapsa iemitinājās kādas daudzstāvu mājas siltumtrasē, kur laida pasaulē bariņu pēcnācēju. Pamazām no tuvējās apkārtnes pazuda visi klaiņojošie kaķi.

Iedzīvotāji sacīja: “Kaķis Vaska pēdējais bija palicis, bet tad arī viņš pazuda.”

Dzīvnieku speciālists saka, ka lapsa negriež ceļu arī suņiem – var ieķerties kājā lielam mājas mīlulim.

Pilsētā lapsām barība pietiek – tās ēd visu, ko var atrast – ogas, augļus, pārtikas atkritumus, peles, žurkas, putnus, putnu olas, zaķus, rāpuļus. Un tajā skaitā kaķus. “Cīņā par izdzīvošanu uzvar stiprākais.”

Turklāt, ja ar savvaļas kaķi lapsai tikt gala ir grūtāk, mājas mīlulis “padodas bez cīņas”.

Jautāts, vai lapsa var apdraudēt dekoratīvos šķirnes sunīšus, Lielkalns saka, ka tiem labāk lapsas tuvumā nenonākt. “Jebkuram dzīvniekam, kurš mazāks par lapsu, būtu jāuztraucas. Lapsa ir savvaļas dzīvnieks – spēcīgs un izturīgs, nevis kusls, kā mājas dzīvnieks.”

Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka saka, ka lapsas pilsētas apkaimē ir “labi sanitāri”, jo nomedī klaiņojošos kaķus, kas savukārt lielā daudzumā apēd putnu olas un jaunos putnus.

Cilvēkus savairojušās lapsas neapdraud. Vienīgais pārejošais apdraudējums: lapsa var būt slima ar kašķi un inficēt ar nepatīkamo kaiti mājdzīvniekus.

“Klaiņojošie kaķi ir lielāka problēma,” saka Ingmārs Līdaka.

Toties lapsas, rakņājoties pa cilvēku atstātajiem atkritumiem, var savainoties vai iesprūst plastmasas traukā, kura dibenā dzīvnieks saodis ēdienu.

“Ieraugot lapsu nevajag iet klāt un taisīt selfiju,” turpina Māris Lielkalns. “Atšķirībā no cilvēka, lapsa ne mirkli neaizmirst par piesardzību, un aizsargāšanās reakcija var būt kodiens.” Ja gadījies, ka lapsa iekodusi, jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu