Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pagājušas, taču cīņa par ES vadošo amatu sadali rit pilnā sparā. Lai gan ES dalībvalstu līderi ir panākuši zināmu vienošanos, tomēr lielu daļu no izvirzītajām kandidatūrām vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Redzot potenciālo jauno vadības sastāvu, rodas jautājums par to kā tas varētu ietekmēt visu organizāciju un arī Latviju?
Kas ir noticis?
Otrdien, 2. jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstu līderi aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu zīmē panāca vienošanos par potenciālo bloka augstāko amatu sadali. Tiesa gan, katram no tiem (izņemot Eiropadomes prezidenta vietu un Eiropas parlamenta priekšsēdētāja vietu) vēl ir nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums, tāpēc pašreizējā amatu sadalījumā vēl ir iespējamas izmaiņas. Tomēr esošais piedāvājums pagaidām izskatās sekojošs.
Eiropas Komisijas prezidents
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks savā tviterī ir paziņojis, ka šim amatam ir izvirzīta pašreizējā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).
Eiropadomes prezidents
Savukārt, paša Tuska pēctecis, domājams, ka būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.
ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Šis amats, ļoti iespējams, ka tiks uzticēts sociālistu pārstāvim un pašreizējam Spānijas ārlietu ministram Žozepam Borreljam.
Eiropas Centrālās bankas vadītājs
Saskaņā ar panākto vienošanos, šo amatu ieņemtu ilglaicīgā Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.
Eiropas parlamenta priekšsēdētājs