Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja 14 jūrnieki: Kas zināms par slepeno Krievijas zemūdeni? (25)

Krievijas zemūdene. Ilustratīvs attēls Foto: Reuters/ScanPix
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka 1.jūlija vakarā ugunsgrēkā dziļūdens aparātā netālu no Krievijas Ziemeļu flotes bāzes dzīvību zaudēja 14 jūrnieki. Saskaņā ar oficiālo informāciju dziļūdens aparāts nodarbojies ar jūras gultnes reljefa izpēti. Sīkāku informāciju par notikušo un to, kādā tieši aparātā noticis ugunsgrēks, Krievija nesniedz, norādot, ka tas esot valsts noslēpums. Krievijas medijos figurē vairākas versijas – tās apkopojis Krievijas tīmekļa izdevums “Meduza”. 

Kā Krievijas medijam RBK norādījuši situāciju pārzinoši avoti, ugunsgrēks izcēlies kodolzemūdenē-dziļūdens stacijā “Kaļitka” (aparāts “AS-12”, kura neoficiālais nosaukums ir “Lošarik”). 

Savukārt medijs “Otkritije media” vēlāk, atsaucoties uz diviem avotiem Ziemeļu flotē, ziņoja, ka avārija notikusi uz zemūdenes BK-64 “Podmoskovje”. 

Tiek uzskatīts, ka “Podmoskovje” ir “Lošarik” pārvadātājs. 

“Meduza” apkopojusi informāciju, kas no publiski pieejamiem avotiem pieejama par “Lošarik”, “Podmoskovje” un to kopīgo dienestu Krievijas flotē. 

“Lošarik” 

Dziļūdens kodolstacija “AS-12” ir iepriekšējo dziļūdens staciju “Kašalot” un “Paltus” projektu attīstības rezultāts. Šie projekti tika attīstīti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos līdz deviņdesmitajos gados. 

"AS-12" varētu būt izstrādāta pagājušā gadsimta 80.gadu beigās.  

Saskaņā ar Krievijas oficiālo informāciju, šo zemūdens aparātu galvenais mērķis ir zemūdens pētījumi un manipulācijas ar objektiem okeāna gultnē, piemēram, kuģu, lidmašīnu un satelītu atlūzu izcelšana un tamlīdzīgi. 

Savukārt ASV bruņotie spēki uzskata, ka šo zemūdens staciju galvenais pielietojums ir diversijas. Piemēram, tās var pieslēgties slepenās saziņas zemūdens kabeļiem. 

Citu valstu izlūkdienesti arī domā, ka šīs stacijas izstrādātas, lai iznīcinātu zemūdens infrastruktūru, piemēram, maģistrālos starpkontinentālos sakaru kabeļus un zemūdens izlūkstacijas, kas novēro Krievijas jūras spēkus. 

Kopumā ūdenī tika nolaisti trīs aparāti “Kašalot”, trīs aparāti “Paltus” un viens - “Lošarik”. 

Visus šos aprātus darbina kodolreaktors. 

Saskaņā ar oficiālo versiju, tiem nav nekāda bruņojuma, bet ir dažāds aprīkojums darbam ar zemūdens objektiem. 

“Lošarik” ūdenī tika nolaists 2003.gadā. 

Šīs dziļūdens stacijas neoficiālais nosaukums aizgūts no multfilmas varoņa - zirga, kura ķermeni veido baloni. 

Šāds nosaukums stacijai dots tāpēc, ka tā sastāv no vairākiem vienā līnijā novietotiem lodveida nodalījumiem. 

“Lošarik” spēj nolaisties 3000 metru dziļumā, kas ir ievērojami vairāk nekā “Kašalot” (700 līdz 1000 metri) un “Paltus” (vismaz 1000 metri). 

“Lošarik” apkalpē var ietilpt līdz pat 25 cilvēkiem, ziņo Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija.

“Podmoskovje” 

Dziļūdens atomstacijas pašas nespēj veikt lielus attālumus, tāpēc tās uz nepieciešamo vietu transportē īpaši šim mērķim pielāgotas atomzemūdenes. 

Transportēšanas laikā stacija tiek piestiprināta krietni lielākās zemūdenes apakšējā daļā. 

Kopš 2002.gada šādas transporta zemūdens uzdevumu pildīja atomzemūdene BS-136 “Orenburg”. 

2015.gadā tika “Orenburg” tika nodota remontā. Oficiālas informācijas par zemūdenes remonta beigām un tās atgriešanos dienestā publiskā pieejā nav. 

Aptuveni divus gadus “Lošarik” un citām zemūdens stacijām nebija transportzemūdenes. Tā tas bija līdz 2016.gadam, kad, pēc 16 gadus ilgušas modernizācijas, jūrā tika nolaista atomzemūdene BS-64 “Podmoskovje”. 

2020.gadā “Podmoskovje” pievienosies vēl viena lielā zemūdene - K-329 “Belgorod”. Tā var transportēt gan zemūdens stacijas, gan arī torpēdas “Poseidon”, kas aprīkotas ar jaudīgu kodolgalviņu. 

Šobrīd “Belgorod” atrodas izmēģinājumu veikšanas procesā. 

“Podmoskovje”, “Belgorod” un visas dziļūdens stacijas piesaistītas 29.zemūdeņu brigādei, kas pakļauta Krievijas Aizsardzības ministrijas dziļūdens pētījumu Galvenajai pārbaudei. 

Zemūdenes un dziļūdens stacijas bāzējas netālu no Murmanskas apgabala Gadžijevas ciema. 

Kā vēsta BBC krievu valodas versija, Gadžijeva ir viena no slepenākajām Krievijas militārajām bāzēm. 

Tas nozīmē, ka informācija par visām 29.brigādes zemūdenēm un dziļūdens aparātiem ir uzskatāma par slepenu. 

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu