Pieejamāki studiju kredīti un atbalsts sociālā riska grupām. Ko vēlas Latvijas studenti? (2)

Par šiem un citiem ar studiju dzīvi saistītiem tematiem šodien ”Komforta zonā” runājām ar Latvijas studentu apvienības prezidenti Justīni Širinu.

Pilns intervijas ieraksts pieejams šeit:

Kvalitatīvas studijas = izmaksu kāpums

Viena no svarīgākajām intervijas tēmām bija studiju maksas paaugstināšana vairākās Latvijas augstskolās. Kā zināja stāstīt Justīne Širina, visās augstskolās, kur tika celta studiju maksa, lēmuma pieņemšanā piedalījās arī studenti. Ja kompromiss nebūtu panākts, studējošie būtu izmantojuši savas veto tiesības.

Pēc Širinas domām, iemesli studiju maksas paaugstināšanai ir racionāli, jo pieaugot dzīves izmaksām, pieaug arī studiju izmaksas. “Ja mēs vēlamies kvalitatīvas studijas, šīs izmaksas ceļas,” atzīmēja Širina.

Taču vienlaikus studenti sagaida no augstskolu vadībām izmaiņas un uzlabojumus. LSA prezidente minēja Latvijas Universitātes piemēru, kur studenti esot vienojušies ar vadību par konkrētām izmaiņām, kas ir jāizdara trīs gadu laikā. Piemēram, jāievieš uzlabojumi attiecībā uz e-studiju kvalitāti. Augstskola apņēmusies to izdarīt.

Tāpat Širina uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību.

“Protams, nodrošinot arī atbilstošu kvalitāti šai izglītībai, lai valsts finansējums netiktu izšķērdēts,” norādīja studentu pārstāve.

Pēc viņas domām, to noteikti nebūs iespējams īstenot tuvākajos gados, jo valsts budžeta naudas nepietiekot arī esošajām valsts vajadzībām. Atbildot uz jautājumu, cik naudas papildus ir nepieciešams, Širina sacīja, ka oficiālu aprēķinu ne Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ne LSA neesot. Tomēr pirms gada veiktie aprēķini liecinot, ka papildus būtu nepieciešami vēl vismaz 80 miljoni eiro.

Palielināt studiju pieejamību

Runājot par studiju pieejamību, atklājās tas, ka studentiem bieži esot grūti saņemt studiju kredītus. Šobrīd valsts galvojums tiek nodrošināts tikai vienā bankā. Izņemot to, bieži papildus galvotājs neatbilst bankas izvirzītajām prasībām. Bet šīs nav vienīgās problēmas.

“Ir gadījumi, kad tev pat 3 mēneši ir jāgaida, kad tev pārskaitīs kontā paņemto kredītu, jo tavi dati ir kaut kur pazuduši šajā ķēdītē starp dažādām iesaistītajām pusēm. Tas nav normāli, ka tev septembrī ir jāuzsāk studijas, bet nauda parādās tikai novembrī,” bažīga bija LSA vadītāja.

Tā rezultātā students, kas nav guvis iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem, zaudē iespēju iegūt augstāko izglītību, un tādējādi paaugstināt savu dzīves līmeni. LSA piedalās IZM vadītajā darba grupā, kas ir izstrādājusi kreditēšanas mehānisma izmaiņas.

Piemēram, tiek piedāvāts atteikties no papildus galvotāja. Savukārt kredīta administrēšanu plānots uzticēt finanšu institūcijai “Altum”.

“Process principā notiek digitāli, ļoti ātri. Tu iestājies, piemēram, studijās, tad tu piesakies internetbankā savam studiju kredītam. Un banka vienkārši datubāzē internetā pati pārbauda, ka tu esi studējošā statusā, tu esi uzņemts, un tad tālāk jau uzsāk visu procedūru, izskata un piešķir tev visdrīzāk kredītu,” iespējamo nākotnes scenāriju ieskicēja Širina.

Izmaiņas šobrīd tiekot saskaņotas, un process esot ievilcies, jo dažām ministrijām ir iebildumi.

LSA vadītāja piebilst, ka studijas par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd pieejamas tikai izcilniekiem.

“Tas, kā šobrīd ir izveidota augstākās izglītības sistēma, viņa ir labvēlīga tiem, kam ir labi mācību rezultāti. Un atbalsts sociālā riska grupām ir ļoti minimāls,” uzskata Širina.

Uz TVNET jautājumu, vai tiešām visiem ir nepieciešama augstākā izglītība, LSA prezidente atbildēja noraidoši. Tomēr viņa norādīja, ka, izņemot formālo izglītību, pastāv arī citas izglītības iegūšanas formas. Piemēram, neformālā izglītība, kad students mācās strādājot.

Lai dzīvo humanitārās zinātnes!

Komentējot pēdējo gadu tendenci, kad valsts par prioritāti ir izvirzījusi eksakto zinātņu atbalstu, Širina uzsver, ka bez sociālo zinātņu speciālistiem nākotnē tomēr neiztikt.

“Ir skaidrs, ka jebkuram eksaktajam cilvēkam būs tomēr nepieciešams cilvēks, kas mācēs viņa produktu pārdot, palīdzēs viņam to visu nokomunicēt. Un tās sociālo zinātņu sniegtās prasmes un kompetences būs vajadzīgas,” norādīja LSA prezidente.

Vai viegli būt ārvalstu studentam Latvijā?

Kā intervijā atklāja Širina, pieaugot ārvalstu studentu skaitam Latvijā, parādās arī jauni izaicinājumi. Piemēram, jau šobrīd 12% no visiem studentiem Latvijā ir ārvalstnieki. Šie cilvēki nāk no dažādām kultūrām. Jau tagad lielākā ārvalstu studentu kopiena Latvijā ir indieši. Viņiem arī ir jābūt pārstāvētiem studējošo pašpārvaldēs, uzskata Širina.

Taču šo studējošo integrācija nenorit tā, kā gribētos. Reizēm augstskolas nevarot nodrošināt studijas angļu valodā. Tāpat ir bijušas sūdzības par pasniedzējiem sakarā ar rasisma un cita veida neiecietības izpausmēm.

“Ja ārvalstu students vēlas braukt uz Latviju, viņam ir jāsamaksā studiju maksa, lai sāktu pirmo semestri. Bet tev vēl nav piešķirta vīza, un tu nezini, vai iekļūsi šajā augstskolā. Ir bijuši gadījumi, kad students ir samaksājis studiju maksu, bet viņam ir atteikta vīza. Viņš neiekļūst Latvijā, un augstskola neatmaksā šo pirmo iemaksu, un vienkārši nopelna uz šī rēķina,” par ārvalstu studentu uzņemšanas ēnas pusi stāstīja LSA vadītāja.

Bet ir arī labie piemēri. Rīgas Stradiņa universitātē ir ārvalstu studentu kopienas. Arī biznesa augstskola “Turība”, saskaņā ar Širinas teikto, ir spērusi soli nākotnē, par savu darba valodu izvēloties angļu valodu, lai pašpārvaldes darbā iekļautu ārvalstu studējošos.