"Latvijas dzelzceļš" neredz pamatu Linkaita ieteikumam

LDz pārstāve Ella Pētermane aģentūrai LETA norādīja, ka kopš 2001.gada Eiropas Komisijas (EK) īstenotā politika dzelzceļa nozares liberalizēšanai, pārvadājumu konkurences sekmēšanai un nozares uzņēmumu pārvaldības sakārtošanai, uzliek dalībvalstīm pienākumu nodalīt publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību no dzelzceļa pārvadātāju komersantu darbības, kā arī izstrādāt infrastruktūras attīstības stratēģijas vai plānus un mehānismus infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

LDz reorganizācija atbilstoši EK prasībām tika uzsākta īsi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), un tika pabeigta 2007.gada 4.jūlijā, savukārt "Lietuvos geležinkeliai" šo procesu ir tikai sācis.

"Lietuvas dzelzceļa uzņēmums līdz 2017.gadam nebija veicis nekādus soļus ES noteikto prasību izpildei - infrastruktūras pārvaldība un gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu veikšana vēl arvien notika viena uzņēmuma ietvaros, neļaujot pārliecināties par lēmumu pieņemšanas neatkarību, naudas plūsmu atbilstošu nodalīšanu un to, vai uzņēmuma ietvaros netiek veikta noteiktu pārvadājumu veidu šķērssubsidēšana," norādīja Pētermane. Turklāt LDz pārstāve atzīmēja, ka plānu "Lietuvos geležinkeliai" reorganizācijai Lietuvas valdība apstiprināja pērn, un tikai 2018.gada beigās "Lietuvos geležinkeliai" paziņoja par atsevišķa uzņēmuma "LG Cargo" izveidi, bet šī gada sākumā - par vēl divu uzņēmumu nodalīšanu - pasažieru pārvadājumu un transporta inovāciju jomā.

LDz norādīja, ka auditorkompānijas "EY" un Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju platformas "PRIME" dati liecina, ka abu valstu dzelzceļa infrastruktūras apjoms, noslodze un uzturēšanas un infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumu izmaksas ir līdzīgas, savukārt LDz drošības līmenis ir būtiski augstāks.

Tāpat Pētermane norādīja, ka, ņemot vērā to, ka "Lietuvos geležinkeliai" reorganizācija ir tikai uzsākta, abu valstu dzelzceļu finanšu rezultātus patlaban vēl nav iespējams objektīvi salīdzināt.

Turklāt pa LDz infrastruktūru tiek pārvadāti vairāk nekā 18 miljoni pasažieru gadā, bet Lietuvā pieci miljoni gadā, kas ir 3,5 reizes mazāk. Savukārt valsts budžetam Latvijā ikviens dzelzceļa pasažieris gadā izmaksā trīs reizes lētāk nekā Lietuvā, attiecīgi - Latvijā viena pasažiera izmaksas ir 2,1 eiro, bet Lietuvā 6,28 eiro.

Attiecībā uz veiktajiem pasākumiem labas korporatīvās pārvaldības nodrošināšanā Pētermane uzsvēra, ka LDz 2013.gadā apstiprināja koncerna Korporatīvās sociālās atbildības politiku, 2014.gadā - Ētikas kodeksu, bet 2016.gadā uzsāka finanšu pārskatu izstrādi atbilstoši starptautiskajam SFPS standartam un nefinanšu (ilgtspējas) pārskatu izstrādi atbilstoši GRI standartam, turklāt 2016.gadā apstiprināta koncerna Krāpšanas novēršanas (pretkorupcijas) politika. Savukārt "Lietuvos geležinkeliai" publiskie pārskati liecina, ka līdzīga rakstura politikas un standarti uzsākti ieviest 2017./2018.gadā, norādīja LDz.

Tāpat Pētermane atzīmēja, ka "Lietuvos geležinkeliai" tikai 2018.gadā noslēdzis visiem darbiniekiem saistošu koplīgumu, bet LDz koncerna uzņēmumiem koplīgums ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību ir kopš 2011.gada, un regulāri tiek atjaunots.

LDz un "Lietuvos geležinkeliai" cieši sadarbojas dažādu reģionā nozīmīgu transporta projektu kontekstā, līdzdarbojoties "Amber train" projektā un Ziemeļjūras - Baltijas jūras transporta koridora attīstībā, sadarbojoties dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, LDz iznomājot "Lietuvos geležinkeliai" nepieciešamās remonta iekārtas, veicot pasažieru pārvadājumus maršrutā "Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga", piebilda LDz pārstāve.

Jau ziņots, ka Linkaits vizītes laikā Lietuvā atzina, ka pārkārtojumi, kas veikti Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumā "Lietuvos geležinkeliai", varētu kalpot par labu paraugu Latvijai.

"Pārmaiņas ir iespaidīgas (..), tās atspoguļojas arī uzņēmuma finansiālajā situācijā, raugoties uz peļņas un zaudējumu bilanci. "Lietuvos geležinkeliai" mums, latviešiem, ir labs paraugs, no kura mācīties. Jādomā, ir gan līdzības, gan atšķirības, bet kopumā iespaids tiešām ir labs," viņš sacījis preses konferencē pēc viesošanās dzelzceļa uzņēmumā kopā ar Lietuvas satiksmes ministru Roku Masjuli.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības - AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums SIA "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums SIA "LDz Loģistika".