Klāt tūrisma "ziedu laiki" jeb ceļotgribētāju radītais spožums un posts (2)

Cik daudz cilvēku ceļo uz ārzemēm savos atvaļinājumos?

Tūrisms piedzīvo vēsturiski lielākos rādītājus. 2018. gadā visā pasaulē bija 1,4 miljardi tūristu, kas, savukārt, bija par sešiem procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat jāņem vērā, ka no šiem 1,4 miljardiem cilvēku, ļoti daudzi no viņiem ceļojumos devās vairāk nekā vienu reizi gadā.

Tas nozīmē, ka tūrisms spēlē arī nozīmīgu lomu globālajā ekonomikā. 2018. gadā tūrisma nozare pasaulē bija 1,7 triljonus dolāru vērta, kas veido aptuveni 2% no globālā iekšzemes kopprodukta. Tūristu skaits pieaug daudz straujāk nekā prognozēts, un paredzams, ka 2019. gadā tūristu skaits būs audzis daudz straujāk nekā pērn.

Tūristu skaita pieaugumu ir veicinājusi ceļojumu pieejamība – aviobiļetes ir kļuvušas daudz lētākas nekā agrāk, jo, piemēram, pašlaik no Londonas uz Diseldorfu ir iespējams aizlidot vien par astoņiem eiro.

Londonas Universitātes koledžas profesors Nikodems Šumilo norāda, ka globālā tūrisma industrijas straujā izaugsme ir cieši saistīta ar digitālās jomas progresu. „Tas, ko mēs redzam pašlaik, ir interneta izaugsme. Cilvēki ar interneta palīdzību var ātri un ērti rezervēt visu sev nepieciešamo par daudz zemākām izmaksām. Un tas, savukārt, motivē ceļot”.

Kas ir populārākie galamērķi?

Atsaucoties uz Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, aptuveni 80% ceļotāju izvēlas apmeklēt galamērķus savā reģionā. Savukārt Eiropa ir galvenais galamērķis ceļotājiem un citām pasaules vietām – pērn Eiropu apmeklēja 713 miljoni tūristu no citiem pasaules kontinentiem.

Visapmeklētākās tūristu valstis  ir Francija, kam seko Spānija, ASV, Ķīna un Itālija. Taču nedrīkst aizmirst, ka arī citi reģioni piedzīvo uzplaukumu – pagājušajā gadā tūrisms Ziemeļāfrikā pieauga par 10%, tāpat pieaudzis pieprasījums arī uz Tuvajiem austrumiem un Āfrikas vidienes valstīm.

2018. gadā pasažieru pārvadājumu uzņēmums „Uber” apkopoja apmeklētākos galamērķus pasaulē. Tie bija „Empire State Building” un Brīvības statuja Ņujorkā, „CN Tower” Toronto, kā arī Triumfa arka un Eifeļa tornis Parīzē.

No kurām valstīm nāk visvairāk tūristu?

Ķīnas ekonomiskā izaugsme ir rezultējusies tajā, ka ļoti daudz valsts iedzīvotāju ceļo uz ārzemēm, līdz ar to ķīniešu tūristi ir visvairāk pasaulē. 2017. gadā Ķīnas tūristi veica 143 miljonus ceļojumu uz ārzemēm. Ķīnai seko Vācijas tūristi (92 miljoni), ASV (88 miljoni) un ceļotāji no Lielbritānijas (74 miljoni).

Atsaucoties uz Lielbritānijas Nacionālo statistika biroju, Lielbritānijas iedzīvotāji biežāk ceļo uz ārzemēm, nekā citu Eiropas valstu iedzīvotāji ceļo uz Lielbritāniju. Britu iedzīvotāju vidū Eiropā populārākie galamērķi ir Spānija, Francija un Itālija, savukārt ārpus Eiropas Savienības – ASV.

Tūrisma nozares ēnas puses

Tomēr tūrismam ir arī savas ēnas puses. Viens no negatīvajiem faktoriem – pārmērīgi lielie cilvēku pūļi, kā arī neadekvātas cenas. Pārmērīgs tūristu pieplūdumus negatīvi ietekmē vietējo apkārtni – tiek traucēta vietējo iedzīvotāju dzīve, kā arī nereti paralizēta vietējo uzņēmumu darbība.

Tāpat tūristiem jāuzņemas atbildība par plastmasas piesārņojumu dažādās aizsargājamās vietās, jo ļoti daudzi ceļotāji aiz sevis nesavāc vienreizlietojamās plastmasas atkritumus. Tādējādi tiek sabojāts arī konkrētās vietas „neskartās dabas” šarms.

Kamēr lielie cilvēku pūļi ir viens no negatīvajiem aspektiem, otrs ir pilsētu nespēja nodrošināt pamatpakalpojumus ne tikai tūristiem, bet arī pamatiedzīvotājiem. Slimnīcas ir pārpildītas, tāpat arī sabiedriskais transports un vilcieni – tie pārāk lielās noslogotības dēļ nespēj nodrošināt pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem.

„Kad mēs runājam par tūrismu un ceļošanu, mēs domājam par pludmalēm, kūrortiem un ikoniskiem skatiem,” saka Braitonas universitātes profesore Marina Novelli. „Tomēr mēs izvēlamies nerunāt un nedomāt par sociālajām problēmām, dzimumu nevienlīdzību, ietekmi uz dabu un citām problēmām vai konfliktiem, kas var rasties iecienītajos tūrisma galamērķos”.

Kurš vainīgs?

Atsaucoties uz Novelli, milzīgo tūristu pūļu fenomens daļēji ir saistāms ar globālās mobilitātes pieaugumu. Starptautisko ceļošanu palielina arī studentu plūsma, migranti, strādnieki, kā arī žurnālisti, kas darbojas ārzemēs. Viņa arī norāda uz filozofijas maiņu, kas pārvērš pilsētas no „atrašanās vietām” uz „galamērķiem”.

Tāpat eksperti vaino īstermiņa uzturēšanās lietotnes, kā, piemēram, „Airbnb”, kas tiek kritizēta par to, ka vietējiem iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja iegūt sev mājvietu, tā vietā tukšie mājokļi par neadekvāti augstām cenām tiek piedāvāti ārvalstniekiem.

Kas tiek darīts, lai ierobežotu tūristu skaitu?

Pirms dažām nedēļām Beļģijas pilsētas Briges pašvaldība paziņoja, ka šeit vairs nenotiks tā saucamās „vienas dienas tūres” , kā arī tiks ierobežota kruīza kuģu piestāšana tuvējās ostās.

„Mums ir jākontrolē tūristu plūsmas pilsētā, ja mēs nevēlamies, lai Brige pārvērstos par ko līdzīgu Disnejlendai,” sacīja pilsētas mērs Dirks De Fo.

Arī Horvātijas pilsētas Dubrovnikas pašvaldība paziņoja par dažādiem ierobežojumiem tūristiem, jo atsevišķās vietās šajā pilsētā vairs fiziski nav vietas nedz tūristiem, nedz vietējiem iedzīvotājiem. Stingrāka uzraudzība noteikta arī Romā un Maljorkā.

„Tūrisms pārsvarā tiek mērīts vien ar atbraucēju skaitu, taču ir nepieciešami jauni kritēriji. Piemēram, kāds dzīves līmenis konkrētā galamērķī ir vietējiem iedzīvotājiem? Vai tūrisma jomā strādājošie saņem tādas pašas garantijas, kā citur strādājošie? Šie ir jautājumi, kas jārisina politiskā līmenī, un ir jāsaprot, kā mēs definējam un saprotam tūrismu,” saka Novelli.