CNN: Lagārda "ir tas, kas ECB vajadzīgs", taču priekšā daudz smagu izaicinājumu (2)

Kādēļ tāds apgalvojums? Tiek norādīts, ka viena no galvenajām Lagārdas priekšrocībām ir tā, ka viņa nav ekonomiste. Tomēr, kā vēsta CNN, Lagārdai ir arī trūkumi, piemēram, viņai nav pieredzes monetārās politikas veidošanā. Salīdzinot ar saviem priekštečiem, viņai ir arī savs, unikāls vadības stils.

Lagārda Eiropas Centrālajā bankā ierodas, ar ļoti lielu un iespaidīgu darba pieredzi – viņai ir labi politiskie sakari, kas gūti, strādājot gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tāpat nozīmīgs ir darbs Starptautiskajā Valūtas fondā, kur gūti nozīmīgi sakari globālo finanšu jomā.

Tieši iepriekšminētās īpašības ir tās, kas padara Lagārdu par ļoti piemērotu kandidātu, lai vadītu Eiropas Centrālo banku, kas ir uzskatāma par vienu no trim galvenajām bankām Eiropā. Tāpat Eiropas Centrālā banka ir ļoti svarīgs faktors, kas paredzēts cīņai pret iespējamo finansiālo nestabilitāti Eiropā.

Lagārdas pirmā darba diena jaunajā amatā būs 1. novembrī – tieši nākamajā dienā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka stājoties amatā Lagārdai būs jātiek galā ar ļoti smagiem izaicinājumiem, taču, darbojoties Starptautiskajā Valūtas fondā, viņa ir apguvusi visas nepieciešamās prasmes, lai ar sarežģītajām situācijām spētu veiksmīgi tikt galā.

Pašlaik viens no lielākajiem riskiem eirozonai ir Itālijas draudi atteikties no eiro, un tas, savukārt, rada bažas investoriem. Taču Lagārdai ir līdzīgu situāciju pieredze - viņa bija Francijas finanšu ministre ekonomiskās krīzes laikā pirms 11 gadiem, savukārt esot Starptautiskā Valūtas fonda vadītājai, viņa risināja sarežģītās situācijas Argentīnā un Grieķijā.

„Pagātnē viņai bija jāpieredz daudz smagu situāciju, taču tas tagad varētu būt īstais, kas nepieciešams Eiropai,” sacīja „Allianz” bankas ekonomikas padomnieks Mohameds El Erians.

Priekšā smagas izvēles

Lagārda pati savu kļūšanu par Eiropas Centrālās bankas prezidenti ir komentējusi īsi – „tas notiks delikātā brīdī”.

Šobrīd ir vērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, tāpat dažādas vājuma pazīmes ir vērojamas arī Eiropā, kur ir ļoti zema inflācija. Pēdējās Eiropas Centrālās bankas prognozes liecina, ka eirozonas ekonomiskā izaugsme šogad sasniegs 1,2% no IKP.

Ekonomiskās sistēmas trauslums var palielināt dažādu triecienu risku, un pašreizējā situācijā ir vairāki negatīvi indikatori, kam var būt paaugstināts risks.

Globālās tirdzniecības attiecības ir kļuvušas nedrošākas, savukārt zināmus riskus rada arī Itālijas ārējā parāda līmenis, kas pārsniedz 130% no valsts IKP. Kādā brīdī tas var radīt jau daudz plašāku finansiālo nestabilitāti. Tāpat arī „Brexit” – Lielbritānijai joprojām nav konkrēta rīcības plāna, kas varētu aizsargāt tirdzniecības jautājumus.

Lai neviens no iepriekš minētajiem faktoriem nekļūtu par iemeslu jaunai krīzei, Eiropas Centrālajai bankai ir nepieciešams meklēt risinājumus.

Lagārdas priekštecis Eiropas Centrālajā bankā Mario Dragi nav cēlis bāzes procentu likmes, tādējādi ierobežojot manevra iespējas Lagārdai. Eiropas finanšu analītiķi ir brīdinājuši, ka Dragi pēctecim būs nepieciešams aktīvi strādāt, lai pārliecinātu Eiropas valstu valdības, lai panāktu jauna plāna ieviešanu, kas varētu dot jaunu ekonomisko stimulu.

„Eiropas Centrālajai bankai līdz šim ir bijis pārāk daudz  politiskā sloga. Savu daļu rīcības jāuzņemas arī nacionālajām valdībām,” sacīja El Erians.

Sagaidāms, ka Lagārda spēs veiksmīgi veikt sarunas arī ar skeptiskāk noskaņoto Eiropas valstu valdībām. 2011. gadā, pēc stāšanās Starptautiskā Valūtas fonda vadītājas amatā, Lagārda faktiski vadīja Grieķijas finanšu krīzes risināšanas komandu, kurā bija arī Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija. Toreiz Grieķijas finansiālās problēmas radīja lielu risku arī visai Eirozonai.

Tas Lagārdai lika sadarboties ne tikai ar Dragi, bet arī ar reģionālo lielvaru līderiem, piemēram, Angelu Merkeli.

Investori ir pārliecināti, ka Lagārdai izdosies saglabāt līdzīgu vadības stilu kā Dragi, tādējādi nodrošinot bankas nepārtrauktu un stabilu darbību.

Tāpat daudzi norāda, ka Lagārda jau sevi ir pierādījusi daudzos citos ampluā, esot pirmajai sievietei, kas vada Čikāgas juridisko uzņēmumu „Baker McKenzie”, viņa bija pirmā sieviete – finanšu ministre kādā no G7 valstīm, un 2011. gadā kļuva arī par pirmo sievieti, kas vada Starptautisko valūtas fondu.