Pašlaik viens no lielākajiem riskiem eirozonai ir Itālijas draudi atteikties no eiro, un tas, savukārt, rada bažas investoriem. Taču Lagārdai ir līdzīgu situāciju pieredze - viņa bija Francijas finanšu ministre ekonomiskās krīzes laikā pirms 11 gadiem, savukārt esot Starptautiskā Valūtas fonda vadītājai, viņa risināja sarežģītās situācijas Argentīnā un Grieķijā.
„Pagātnē viņai bija jāpieredz daudz smagu situāciju, taču tas tagad varētu būt īstais, kas nepieciešams Eiropai,” sacīja „Allianz” bankas ekonomikas padomnieks Mohameds El Erians.
Lagārda pati savu kļūšanu par Eiropas Centrālās bankas prezidenti ir komentējusi īsi – „tas notiks delikātā brīdī”.
Šobrīd ir vērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, tāpat dažādas vājuma pazīmes ir vērojamas arī Eiropā, kur ir ļoti zema inflācija. Pēdējās Eiropas Centrālās bankas prognozes liecina, ka eirozonas ekonomiskā izaugsme šogad sasniegs 1,2% no IKP.
Ekonomiskās sistēmas trauslums var palielināt dažādu triecienu risku, un pašreizējā situācijā ir vairāki negatīvi indikatori, kam var būt paaugstināts risks.
Globālās tirdzniecības attiecības ir kļuvušas nedrošākas, savukārt zināmus riskus rada arī Itālijas ārējā parāda līmenis, kas pārsniedz 130% no valsts IKP. Kādā brīdī tas var radīt jau daudz plašāku finansiālo nestabilitāti. Tāpat arī „Brexit” – Lielbritānijai joprojām nav konkrēta rīcības plāna, kas varētu aizsargāt tirdzniecības jautājumus.
Lai neviens no iepriekš minētajiem faktoriem nekļūtu par iemeslu jaunai krīzei, Eiropas Centrālajai bankai ir nepieciešams meklēt risinājumus.