Par FKTK pagaidu vadītāju varētu virzīt Kristīni Černaju-Mežmali (2)

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA apstiprināja, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), tiekoties un izvērtējot vairākus iespējamos FKTK pagaidu vadītāja kandidātus, nolēmis virzīt izskatīšanai Latvijas Bankas padomē Černajas-Mežmales kandidatūru.

"Viņa vēl nav finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīgi virzītais kandidāts FKTK pagaidu vadītāja amatam, jo Latvijas Bankas padome pirmdien plkst.9 sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā vērtēs Černajas-Mežmales kandidatūru. Tikai tad, ja šo kandidāti akceptēs arī Latvijas Bankas padome, viņa tiks ieteikta apstiprināšanai Saeimā," sacīja Jarockis.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

"Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts," sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidātu ieteiks saskaņošanai Latvijas Bankas padomei.

"Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu," sacīja Reirs.

Finanšu ministrs norādīja, ka FKTK jāturpina strādāt atbilstoši tai noteiktajam mērķim - veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

"Sekmīga FKTK darbība šobrīd ir īpaši svarīga, ņemot vērā nepieciešamību ieviest "Moneyval" rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanai, un to kā būtisku prioritāti aicināšu izvirzīt arī pārejas periodā izvirzītajam FKTK priekšsēdētājam," uzsvēra Reirs.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ar Silakalna starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas Banka un finanšu ministrs operatīvi rīkosies, nodrošinot FKTK darbības nepārtrauktību un netraucētu institūcijas darbību.

"Paredzams, ka jau tuvākajā laikā, ievērojot likuma prasības, Latvijas Bankas padome un finanšu ministrs izvirzīs kandidātu FKTK pagaidu vadītāja amatam, un par to tiks informēta arī sabiedrība. Operatīvi rīkojoties, šodien šī jautājuma izskatīšanai sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde, un pēc tās notiks konsultācijas ar finanšu ministru," norādīja Rimšēvičs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par FKTK vadību varētu spriest pirmdien, 8.jūlijā, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP). Nav izslēgts, ka jautājums pirmdien varētu tiks skatīts arī Saeimas plenārsēdē, norādīja Bondars.

Reirs informēja, ka jau nākamnedēļ valdība apstiprinās konkursa kārtību un noteikumus pretendentiem uz amatiem FKTK jaunajā padomē, un uz šiem amatiem Valsts kanceleja izsludinās konkursu.

Kā ziņots, FKTK vadītājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē. Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas.

Putniņš no 2012.gada 20.decembra bija FKTK priekšsēdētāja vietnieks, bet 2016.gada 11.februārī Saeima viņu iecēla FKTK priekšsēdētāja amatā. Razāni FKTK priekšsēdētāja vietnieces amatā saeima apstiprināja 2016.gada 27.oktobrī.

FKTK padomē darbu turpina Gvido Romeiko, Ludmila Vojevoda un Nora Dambure.

Likums nosaka, ka gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību. Tuvākā Saeimas sēde paredzēta jau pirmdien.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 28.jūnijā izsludināja grozījumus FKTK likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī nosaka kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniecei par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Saskaņā ar grozījumiem Putniņam un Razānei par labprātīgu, laicīgu atkāpšanos no amata paredzēta vienreizēja kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

FKTK mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Putniņa mēnešalga ir 9000 eiro, bet Razānes - 7600 eiro. Līdz ar to gada gada mēnešalga Putniņam ir 108 000 eiro, bet Razānei - 91 200 eiro. Attiecīgi Putniņam izmaksājamā 80% kompensācija būtu 86 400 eiro, bet Razānei - 72 960 eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā jaunu pastāvīgu FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Likuma izmaiņas paredz, ka nākamo pastāvīgo FKTK padomes priekšsēdētāju amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima iecels amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.

Likuma izmaiņas ir daļa no valdības izsludinātās finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.