Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs € 20 000 ziedojumus

"Firmas.lv" informācija liecina, ka 2018.gadā Latvijas Biatlona federācija saņēma 20 000 eiro lielu ziedojumu no SIA "Vudlande". Šāds ziedojums saņemts arī 2017.gadā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šie ziedojumi veikti, lai atbalstītu biatlonistu Andreju Rastorgujevu.

Savukārt "Roadeks" 20 000 eiro federācijai ziedojis 2017.gadā. "Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmumam ir trīs patiesā labuma guvēji - Uldis Klaperis, Jānis Ansviesulis un Rāvis. 50% "Roadeks" kapitāldaļu pieder uzņēmumam SIA "Brīvais kalns", kura amatpersonas ir Rāvis un ar uzņēmēju Andri Šķēli saistītais Edgars Šķenderis.

"Brīvais kalns" kapitāldaļas vienādās daļās pieder SIA "INPO 10" un SIA "GRF Investments". "INPO 10" patiesā labuma guvējas ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone. Savukārt "GRF Investments" patiesā labuma guvējs ir Rāvis.

"Roadeks" pērn strādājis ar 8 968 245 eiro lielu apgrozījumu un 380 882 eiro lielu peļņu, savukārt 2017.gadā uzņēmumam bijis 7 943 435 eiro liels apgrozījums un 510 815 eiro liela peļņa.

Kopumā Latvijas Biatlona federācija pēdējos trīs gados saņēmusi 52 ziedojumus, kuru kopēja summa veido 293 042 eiro. Ziedojumu summas variē no 70 eiro līdz 30 000 eiro.

Savukārt TV3 vēsta, ka korupcijas skandālā iesaistītās Latvijas Biatlona federācijas valdes vadītājs Intars Berkulis ziedojis Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 23 000 eiro.

Informācija par šādu ziedojumu ir KNAB rīcībā, taču birojs notikušo plašāk nekomentē. 

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā pirmdien aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB pirmdien informēja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Jau ziņots, ka KNAB pirmdien lietā par vismaz 20 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis trīs personas, tostarp Rīgas domes deputāti un LU rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Broku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete apstiprināja, ka KNAB darbinieki pirmdien bija ieradušies LU, taču viņa nekomentēja vai veiktas izmeklēšanas darbības.

KNAB paziņoja, ka Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu.