Politiķi saskata robus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, taču izmaiņas rosināt pagaidām neplāno

Patlaban Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā aģitācijai internetā veltīti tikai divi panti. Likumā noteikts, ka interneta vidē aģitācija aizliegta dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, turklāt aizliegums attiecas tikai uz maksas pakalpojumiem. Likumā vairāk runāts par reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, skaidrojot procedūras ar reklāmu izvietošanu internetā. Būtiski, ka aģitācijas materiālos jābūt skaidrām norādēm uz aģitācijas veicēju, kurš to ir apmaksājis.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlēšanu laikā veic uzskaiti arī par sociālajos medijos veikto aģitāciju, balstoties uz partiju iesniegtajām atskaitēm un saņemtajām sūdzībām, likumā precīzi nav atrunāti aģitāciju veidi sociālajos medijos, tādējādi paverot ne tikai interpretācijas iespējas, bet arī atstājot likumdošanas robus, kurus var izmantot politiķi.

Aģentūras LETA aptaujātie Saeimas deputāti atzīst, ka likumdošanai kopumā ir jāatbilst jauno tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem, pretējā gadījumā negodprātīgie spēlētāji var pat mēģināt neievērot aģitācijas izdevumu "griestus". Tomēr parlamentā pārstāvētie politiskie spēki pagaidām neplāno nākt klajā ar iniciatīvām likuma izmaiņām.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra, ka "nekas nav tāds, ko nevarētu pilnveidot, un tikai prakse parāda šaurās vietas likumdošanā".

Viņaprāt, robi ir gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, gan arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paver iespējas partijām konkurēt negodīgā veidā. "Ir arī dīvainības ar reklāmdevējiem, sabiedrisko attiecību (PR) kompānijām, kas apkalpo politiķus, viņu cenrāžu nejaušie kritumi vieniem un celšanās amplitūda citiem. Tam būtu jārada vismaz pārdomas tiem, kas kontrolē abu likumu izpildi. Tur būtu daudz darāmā," uzskata politiķis, piebilstot, ka "tas ir pašsaprotami, ka katras vēlēšanas atsedz robus, bet politikas taisītāji - finansētāji, PR aģentūras - apsteidz likuma rakstītājus un pārbaudītājus".

Arī partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts atzina, ka normatīvajiem aktiem vajadzētu būt vērstiem uz regulāru pilnveidojumu. Jaunās konservatīvās partijas politiķe (JKP) Juta Strīķe aģentūrai LETA pauda viedokli, ka sociālie tīkli ir vispieejamākā vide partijām, kas nav atkarīgas no sponsoriem - tur var izpausties arī politiskie spēki, kas nav pārstāvēti parlamentā vai nesaņem valsts finansējumu. Sociālajos tīklos liela nozīme esot arī paša politiķa centībai un spējai uzrunāt auditoriju.

Līdz ar to JKP konceptuāli neatbalsta stingrākus ierobežojumus, turklāt, piemēram, sociālo tīklu platforma "Facebook" sadarbojas ar KNAB, skaidroja Strīķe. Viņa uzskata, ka KNAB rīcībā ir nepieciešamie instrumenti, lai uzraudzītu aģitāciju arī interneta vidē. Turklāt KNAB arī neuzrunā Saeimu, mudinot veikt regulējuma maiņu.

Parlamentārietis Kaspars Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka, domājot par uzlabojumiem likumā, jādarbojas ar sociālajiem medijiem, mēģinot saprast, kā kontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju šajās platformās. Ģirģenu interesē arī tas, kā kontrolēt antireklāmas, kas tiek izplatītas citos medijos. Tāpat viņš pauda, ka būtu jādomā par to, kā risināt jautājumu par nenomaksātiem aģitācijas pārkāpumu parādiem.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka šo jautājumu varētu vērtēt, pētot citu valstu pieredzi. Viņš gan pieļauj, ka būtu grūti rast "labu recepti", kas paredzētu sabalansētu risinājumu, neierobežojot cilvēku iespējas brīvi paust savu viedokli.

Dzintars atzīst, ka internetā varētu būt riski, kas saistīti ar grūtībām izkontrolēt aģitāciju, un šis jautājums nav aktuāls tikai Latvijai. "Vienlaikus, ja kāds cilvēks internetā pauž viedokli par kādu partiju vai politiķi - kā novilkt to robežu, kad tā ir aģitācija, bet kad - viedoklis?" vaicā politiķis.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Bergmanis atzīst, ka tehnoloģiskās iespējas mainās ļoti ātri, taču tikai tāpēc steigties ar likuma grozījumiem nevajadzētu - sākumā būtu jāsaprot, vai rezultātu ir devušas likumā iepriekš veiktās izmaiņas.

Sociālo mediju nozīmi priekšvēlēšanu kampaņās apliecina gan oficiālā statistika, izdevumu īpatsvaram aģitācijai šajā vidē augot līdz ar katrām nākamajām vēlēšanām, gan arī paši Saeimā ievēlētie deputāti.

Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis sacīja, ka, domājot par likumdošanas pilnveidojumiem, būtu jāskatās uz to, kas notiek sociālajos medijos. "Ir diezgan labi redzams, kas notiek sociālo tīklu platformās. KNAB iepriekš teica, ka notiek sadarbība ar sociālo tīklu platformu turētājiem, taču jāsaprot, cik auglīga tā bijusi," norādīja deputāts.

"Sociālo tīklu platformas arvien vairāk tiek izmantotas, lai nosvērtu vēlētāju viedokļus un viņu izvēles vēlēšanās," akcentēja Laktovskis, gan piebilstot, ka pagaidām neatbildēts ir jautājums, cik ļoti to spēj redzēt kontrolētāji.