"Balticovo" atklājis lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni

"Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps aģentūrai LETA pastāstīja, ka investīcijas nepilna miljona eiro apmērā ieguldītas ēkas atjaunošanā, pielāgošanā, ziemas dārza izveidē, kas aizņem vienu trešdaļu platības un ir ar mulču noklāts laukums kūts priekšpusē. Tāpat investīcijās ietilpst arī teritorijas iekopšana un ligzdu iekārtas, kuru izmaksas veido pusi no kopējiem izdevumiem.

Pēc Auškāpa teiktā, "Balticovo" neredz tālākas iespējas Madonā paplašināties, jo ganību resurss šajā vietā ir tikpat kā izsmelts. Teorētiski būtu iespēja veidot vēl vienu brīvās turēšanas vistu novietni 3000 putniem, bet tā neatsvērtu investīcijas.

Auškāps skaidroja, ka brīvībā turētu vistu olu ražošana prasa noteiktu teritoriju. Veidojot šādu novietni, svarīgās piekļuves zonas un mēslu ceļi nedrīkst krustoties ar tīro zonu.

Pēc Auškāpa teiktā, "Balticovo" Madonas brīvās turēšanas vistu novietnē mītošajiem 20 000 putnu būs pieejams astoņus hektārus liels pastaigu laukums, katram putnam atvēlēta četru kvadrātmetru platība.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka "Balticovo" mērķis ir uzrunāt jaunas zemnieku saimniecības, kas gatavas sadarboties ar kompāniju, piedāvājot tai brīvībā turētu vistu olas. Pretim kompānija gatava sniegt zināšanas par jaunputniem un barību, kā arī šo olu realizāciju pašmāju tirgū un ārvalstīs.

"Balticovo" padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze novietnes atklāšanā sacīja, ka pēc 25 gadu biznesa šī ir pirmā "Balticovo" novietne, kur vistas varēs brīvi klejot pa laukumu un dēt olas.

Savukārt Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs (VL-TB/LNNK) teica, ka komersantiem, ražotājiem un lauksaimniekiem ir jāseko līdzi tendencēm, kas liecina, ka cilvēki vēlas brīvākus dzīvniekus. Nākamais ražotāju solis esot kļūt bioloģiskākiem.

Viņš arī pauda gandarījumu par "Balticovo" realizēto projektu un norādīja, ka "Balticovo" iepērk no zemniekiem graudus, ko dod vistām, ražojot olas, un šāda veida ražošana rada tiešāko pievienoto vērtību. Grasbergs pauda prieku par "Balticovo" sadarbību ar zemnieku saimniecībām un pārliecību, ka tikai kopīgiem spēkiem iespējama reģionu attīstība.

Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts piebilda, ka novietnes atklāšana liecina, ka "Balticovo" novadā paliks un negrasās to pamest, kā arī novēlēja, lai "Balticovo" turpina attīstību.

Jau ziņots, ka 2019.gadā "Balticovo" plāno ieguldīt piecus miljonus eiro, lai uzbūvētu jaunu 4000 kvadrātmetru lielu ražošanas cehu un modernizētu vienu no esošajiem cehiem. Astoņus miljonus eiro kompānija plāno investēt ārpus sprosta dēto olu ražošanas palielināšanā, lai apmierinātu augošo pieprasījumu eksporta tirgos un arī Latvijā.

"Balticovo" apgrozījums 2017.gadā bija 52,3 miljoni eiro, kas ir par 17,3% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa bija 10,8 miljoni eiro, kas ir četras reizes lielāka nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma 2018.gada finanšu dati vēl nav publiskoti.

"Balticovo" pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir BCO, kam pieder 95,42% akciju. "Balticovo" ir orientēts uz darbību Latvijas un starptautiskos tirgos un eksportē aptuveni 70% no saražotās produkcijas. Produkcija tiek eksportēta uz Eiropas valstīm, to skaitā citām Baltijas valstīm, Skandināvijas valstīm, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Austriju, Franciju, Itāliju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju, kā arī uz Ziemeļameriku, Japānu, Vidusāziju, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstu reģionu