Nāvējoša infekcija Rīgas zoodārzā paņēmusi sešu pavasarī izglābtu roņu dzīvības

Kā skaidroja uzņēmuma vadītājs Ingmārs Līdaka, līdzīgi kā cilvēku, arī roņu organismos ir vīrusi un baktērijas, kuras aktivizējas ārēju apstākļu ietekmē. Roņiem viena no tādām ir "Pseudomonas" baktērija.

Pēc Līdakas teiktā, roņiem šī baktērija aktivizējusies jūnijā, kad karstais laiks neļāva pārapdzīvotajos baseinos uzturēt pietiekami zemu ūdens temperatūru. Proti, karstā laikā ūdens temperatūru baseinos zem 20 grādu atzīmes noturēt ir grūti, vienlaikus to sabalansējot arī ar ūdens sāļumu.

"Mēs nodrošinām baseiniem caurplūdi, kas nozīmē, ka pieplūst svaigs ūdens, kurš nav sāļš. Un te vienmēr ir divi varianti - pievienot ūdenim sāli, apzinoties, ka tad tas būs silts, vai arī nodrošināt vēsu ūdeni, bet bez sāls. Šādi apstākļi arī veicināja infekcijas uzplaiksnījumu," skaidroja Līdaka.

Šī situācija arī likusi zoodārzam atteikties no ieceres roņus aprīkot ar satelītraidītājiem, lai varētu izsekot viņu gaitām. "Tagad izdzīvojušie roņi ir atguvuši spēkus un mēs negribam ilgāk gaidīt, jo atkal var uznākt karstums. Satelīti šobrīd ir tikai ceļā, un mēs tos pietaupīsim nākamajam gadam," sacīja zoodārza vadītājs.

Pēc viņa teiktā, šāds infekcijas uzplaiksnījums roņu vidū bijis arī pirms pāris gadiem, kad dzīvību zaudēja septiņi ronēni.

Zoodārzs atbilstošus apstākļus baseinos var nodrošināt aptuveni trim līdz pieciem roņiem, taču pavasara sezonā nereti ieved vairākus desmitus šo dzīvnieku. Pēc Līdakas teiktā, nākotnē šīm situācijām tiks meklēts risinājums, piemēram, tiks izskatīta iespēja pavasarī atvestos roņus turēt nīlzirgu mītnē esošajos iekštelpu baseinos, jo vasaras sezonā nīlzirgi dzīvojoties pa āru.

Kā ziņots, šajā pavasarī Rīgas zoodārzs uzņēma vairāk nekā 20 jūras krastā atrastus ievainotus vai galēji novārgušus pelēko roņu mazuļus, kā arī vienu pogaino ronēnu Krapu no Pērnavas.