/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/07/11/12352969t1h804e.jpg)
Ukraina un tās partneri no Eiropas trešdien oficiāli atklāja jauno metāla kupolu, kas ieskauj Černobiļas atoemelektrostacijas (AES) katastrofā iznīcināto reaktoru.
Pēc 20 gadu ilga darba pār avarējušo Černobiļas AES atklāts jauns kupols
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VIDEO: A new metal dome encasing the destroyed reactor at the site of the infamous Chernobyl nuclear disaster in 1986 has been inaugurated.
— AFP news agency (@AFP) July 11, 2019
Authorities say it will only be safe for humans to live in Chernobyl again in 24,000 yearshttps://t.co/Wc8xqGNDEZ pic.twitter.com/Uf5QgiWgRQ
Kupola veidošana ilgusi 20 gadus.
Par pasaulē lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais jaunais drošības norobežojums ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada Černobiļas AES katastrofas.
Būves izmaksas 1,5 miljardu eiro apmērā sedza īpašs fonds, ko izveidoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Finansējumu ieguldījušas 45 valstis.
Ar milzīgo 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.
"Šodien mēs saņemam atslēgas konstrukcijai, kas izveidota desmitiem valstu kopīgos centienos aizsargāt visu planētu un cilvēci no radioaktīva piesārņojuma," ceremonijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš norādīja, ka "līdz šim brīdim" Černobiļa bija negatīva Ukrainas zīmola daļa, bet "ir laiks mūsu problēmu pārvērst ieguvumā".
Konstrukcija ir pietiekami spēcīga, lai izturētu virpuļviesuli, un tā būvēta, lai nostāvētu simt gadu, paziņoja ERAB.
Kupols izveidots 2016.gadā, un tas pilnībā nosedz uzreiz pēc katastrofas steigā uzbūvēto norobežojumu.
"Šis ir nākamais solis, lai pārveidotu Černobiļu par videi drošu un nodrošinātu vietu," trešdien norādīja ERAB, kas oficiāli nodeva kupolu Ukrainas varasiestāžu rīcībā.
Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums.
Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.
30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 tūkstoši cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Apmēram 150 gados vecāki cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.
Tagad varasiestādes aplēsušas, ka cilvēki droši šajā apkaimē varēs dzīvot pēc 24 tūkstošiem gadu.
Jaunajam kupolam gadu tiks veikta darbības pārbaude, tikai tad tas varēs saņemt Ukrainas regulatoru atļauju un varēs sākt padomju laikā izveidotā norobežojuma nestabilo struktūru demontāžu.
Kā novēroja ziņu aģentūra AFP, jaunajā kupolā ir vairāki celtņi, ventilācijas sistēma un telpas radioaktīvu materiālu uzglabāšanai.