"Es droši varu teikt, ka zirgi vienmēr ir bijuši mani labākie "dzīves skolotāji". Strādājot ar jaunzirgiem, esmu sapratusi ka zirgi mums māca būt pacietīgākiem un labsirdīgākiem pret apkārtējiem. Šis sporta veids noteikti ir devis man daudz labās īpašības," par zirgu jāšanu pārliecinoši stāsta trenere, jātniece, Linda Žogota. Tuvojoties Vislatvijas zirgu dienām Inčukalnā, piedāvājam nelielu sarunu ar īstenu zirgu pazinēju un jāšanas meistaru.
Kā aizsākās Jūsu dzīve ar šiem skaistajiem dabas radījumiem - zirgiem? Tas bija likumsakarīgi vai nejauši?
Pirmo reizi zirga mugurā mani uzsēdināja vectēvs, kad man bija apmēram 1,5 g. Bet man
liekas, ka esmu piedzimusi, lai jātu ar zirgiem vai vismaz būtu kopā ar tiem ikdienas gaitās.
Bērnībā man vienmēr ir bijusi pastiprināta interese par šiem dzīvniekiem. Zoodārza apmeklējums manai ģimenei beidzās ar gaidīšanu kamēr es izvizināšos ar zirgiem. Mācīties jāt es uzsāku 8 gadu vecumā, kad man bija iespēja aizbraukt līdzi klasesbiedrenei, kurā jau tolaik bija uzsākusi mācīties jāt.
Kā atceraties savas pirmās emocijas, uzsēžoties zirga sedlos? Bailes, pārbaudījums vai uzticība sekundē?
Sākot mācīties jāt, neatminos, ka būtu bijusi baiļu sajūta, lai gan bija iespēja jāt tikai ar lielajiem zirgiem. Un esot bērnam likās ka sēdi ļoti augstu. Kas varētu šķist ļoti bailīgi bērnam, jo ar poniju ir daudz drošāka sajūta uzsākt mācīties jāt.
Kāpēc jāšana Jums ir tik svarīga? Ko tā jums dod?