"Balticovo": Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku varētu izzust no Eiropas veikalu plauktiem

Viņš atgādināja, ka "Balticovo" ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

"Balticovo" vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. "Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo acīmredzot trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus," sacīja Grimze.

Viņš pauda gandarījumu par "Balticovo" nesen "Ruļļos" Lazdonas pagastā, Madonas novadā atklāto lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 putniem, kurā investēts nepilns miljons eiro. Taču nākotnē "Balticovo" nevar pāriet tikai uz brīvos apstākļos turētu jeb pirmā numura vistu olu ražošanu. "Iecavā mums ir vairāk nekā divi miljoni vistu, nerunājot par jaunputniem. Lai šīs vistas palaistu brīvībā, katrai vistai vajag četrus kvadrātmetrus. Iznāk, ka viss Iecavas novads mums ir "jāokupē" ar vistām," viņš teica.

Grimze gan pieļāva, ka maksimums divas brīvos apstākļos turētu vistu novietnes "Balticovo" varētu tapt Daugavpilī, ja augs pieprasījums. Iecavā šādas kūtis nebūšot. Patlaban Latvijā pietiek pirmā numura olu. Tās ražo ne tikai "Balticovo", bet daudzas mazās jeb zemnieku saimniecības. Tā kā nu šāda veida olu ražošanu sākusi arī tik liela kompānija kā "Balticovo" Latvijas veikalos brīvos apstākļos turētu vistu olu cenas varētu mazliet kristies, jo "Balticovo" var tās saražot lētāk, pateicoties lielajiem ražošanas apmēriem.

"Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc sprostos turētu vistu olām joprojām ir pieprasījums, lai gan lielākā daļa veikalu tīklu apņēmušies tās pārtraukt tirgot tuvākajā nākotnē. Sprostos turētu vistu olas un to produkti ir pieprasīti pārtikas nozarē, un pārtikas ražotāji arī turpmāk, visticamāk, kā izejvielu izmantos sprostos turētu vistu olas, jo tās ir lētākas, bet ne mazāk kvalitatīvas par brīvos apstākļos turētu vistu olām. Vienlaikus "Balticovo" apsver šķidros olu produktus gatavot no kūtī dētām olām, jo pēc tiem ir diezgan stabils pieprasījums, galvenokārt Skandināvijā, Rietumeiropā.

Viņš pastāstīja, ka brīvos turēšanas apstākļos audzētu vistu zootehniskie rādītāji pat nedaudz atpaliek no kūtī dētu olu un sprostos turētu vistu olu rādītājiem. Uzturoties brīvā dabā, vistām ir augstāks stresa līmenis un augstāki bioriski. Tāpēc vairāk jārūpējas šo vistu sanitārajiem apstākļiem, pārtikas drošību, kas sadārdzina šo olu pašizmaksu. Brīvībā turētām vistām ir zemāki dējības rādītāji, kas atspoguļojas šo vistu olu cenās - tās ir augstākas. Patērētājam ir jārēķinās ar aptuveni trim eiro, lai iegādātos iepakojumu ar desmit brīvībā turētu vistu olām. Tikmēr sprostos turētu vistu olu cenas ir no eiro līdz pusotram eiro par šādu iepakojumu.

TVNET jau ziņoja, ka 2019.gadā "Balticovo" plāno ieguldīt piecus miljonus eiro, lai uzbūvētu jaunu 4000 kvadrātmetru lielu ražošanas cehu un modernizētu vienu no esošajiem cehiem. Astoņus miljonus eiro kompānija plāno investēt ārpus sprosta dēto olu ražošanas palielināšanā, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

Uzņēmumā iepriekš informēja, ka attiecīgās investīcijas ir būtisks solis nākotnē, jo apliecina "Balticovo" spēju un gatavību pārejai uz otrā numura olu ražošanu un "Balticovo" būs iespēja apmierināt pieprasījumu, tiklīdz Latvijas un Baltijas tirgus tam būs gatavs. "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps norādīja, ka projekta pirmajā fāzē plānots uzbūvēt trīs kūtis - divas dējējvistu kūtis un vienu jaunputnu kūti, bet ar laiku varētu tikt uzbūvētas vēl vairākas dējējvistu kūtis.

Jau ziņots, ka "Balticovo" apgrozījums 2017.gadā bija 52,3 miljoni eiro, kas ir par 17,3% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa bija 10,8 miljoni eiro, kas ir četras reizes lielāka nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma 2018.gada auditētie finanšu dati vēl nav publiskoti.

"Balticovo" pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir BCO, kam pieder 95,42% akciju. "Balticovo" ir orientēts uz darbību Latvijas un starptautiskos tirgos un eksportē aptuveni 70% no saražotās produkcijas. Produkcija tiek eksportēta uz Eiropas valstīm, to skaitā citām Baltijas valstīm, Skandināvijas valstīm, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Austriju, Franciju, Itāliju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju, kā arī uz Ziemeļameriku, Japānu, Vidusāziju, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstu reģionu.