Tāpat LDDK ieskatā lēmums par minimālās algas paaugstināšanu rūpīgi jāizvērtē. "Vai ministrijas ir aprēķinājušas, cik izmaksās minimālās algas celšana pašvaldību un valsts budžetam? Kādu ietekmi tas atstās uz pedagogu, sociālo darbinieku, mediķu algām?" retoriski vaicāja LDDK, norādot, ka iepriekš minētās ir profesijas, kurās valsts nosaka augstas kvalifikācijas prasības.
LDDK arī norāda, ka minimālās algas saņēmēji parasti strādā profesijās, kurās ir zemas kvalifikācijas prasības. Tāpēc, būtiski palielinot minimālo algu, svarīgi ir paaugstināt algu visām profesijām, kurās ir noteiktas kvalifikācijas prasības.
Darba devēju ieskatā būtu jāvirza jautājums par atšķirīgu minimālo algu dažādās nozarēs, taču to var risināt tikai ar koplīgumu palīdzību.
Jau ziņots, ka koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.