Sola precēt, bet beigās aptin ap pirkstu. Neapstādināmais afērists, kurš Igaunijā ievelk sievietes parādos (14)

"Mana mamma, 73 gadus vecā Ludmila, iepazīšanās portālā sāka sarakstīties ar ārzemnieku Deividu, kurš stāsta, ka viņu mīlot un esot gatavs pārcelties uz Igauniju, lai apprecētos un nopirktu māju. Viņš uzdevās par NATO karavīru-inženieri," par mātes vēstuļu draugu stāsta Andrejs. "Sastāstīja, ka darba slepenības dēļ nevarot izmantot savu naudu, un prasa aizdot lielas summas: sākumā 1000 eiro, vēlāk 5000 eiro. Iemesli ir dažādi: tad dēls iekļuvis avārijā un nepieciešama nauda ārstēšanai, tad jāsamaksā aviokompānijai par bagāžu, bet, tā kā viņš esot NATO militārais inženieris, tad visi viņa konti esot iesaldēti."

Lai arī māte ir strādājoša pensionāre, naudas esot maz, saka Andrejs. "Paņēma aizdevumu. Radiniekus neņem galvā, paziņas tāpat. Tic tikai tam krāpniekam. Sarakstās ar viņu aplikācijā "WhatsApp"," viņš stāsta.

Andrejs uzzināja ārzemnieka datus - vārdu un uzvārdu, adresi, kā arī telefona numuru. Liels bija viņa pārsteigums, pēc tiem "Google" meklētājā atrodot sociālā tīkla "VKontakte" grupu ar nosaukumu "SOS: precinieku melnais saraksts". Tajā bija aprakstīta identiska situācija un norādīts tas pats Deivida telefona numurs, ar ko sarakstījās Andreja māte.

"Parādīju mammai. Viņa saka - tā nav viņa fotogrāfija. Uz viņas jautājumu par forumu ar krāpnieku vārdiem Deivids atbildēja, ka izmantojot darba telefonu, ka tas ticis uzlauzts un tamlīdzīgi."

Dīvainības mātes uzvedībā Andrejs pirmoreiz pamanīja pirms vairākiem mēnešiem, kad viņa painteresējās, kā lietot internetbanku. Vēlāk dēls pamanīja, ka jau cienījamā vecumā esošā māte kļuvusi tikpat kā nešķirama no sava telefona. 

"2019.gada 23.maijā nolēmu ielūkoties viņas telefonā, lai uzzinātu, ar ko viņa sarakstās. Sarakstē ar afēristu Deividu pamanīju maksājuma uzdevumu par 1000 eiro," stāsta Andrejs. Ārzemnieka apetīte pēc tam esot tikai augusi, un viņš nākamreiz paprasījis 5000 eiro. Dēlam tā arī neizdevās no mātes iegūt skaidru atbildi, cik daudz naudas viņa pārskaitījusi visas pazīšanās laikā. Sirmgalve krāpniekam atdeva vismaz 6000 eiro, bet nevar izslēgt, ka vēl kādu maksājumu viņa noklusējusi.

Andrejs vērsās policijā, taču likumsargi atrunājušies, ka šādas lietas neesot viņu pārziņā. Bet viņi ieteica divus iespējamos ceļus - vai nu izrunāties ar mammu, vai arī tiesā mēģināt panākt viņas rīcībspējas ierobežošanu. "Bet tā taču ir mana mamma, es tā nevaru ar viņu izrīkoties!" saka Andrejs.

Viņš konsultējās ar juristu, kurš tomēr ieteicis vērsties policijā ar iesniegumu par naudas izkrāpšanu. Dēls sazinājās arī ar aplikācijas "WhatsApp" klientu apkalpošanas daļu.

Lasītāja pieredze lika lika aizdomāties: kā patiešām palīdzēt, nevis tikai aprakstīt šo jau neskaitāmas reizes atspoguļoto problēmu? Tā kā viltus precinieka vārds un uzvārds bija zināmi, jautājām policijai, vai par šo cilvēku iepriekš ir saņemtas sūdzības.

Atrast Deividu Lorencu internetā - kā sameklēt adatu siena kaudzē. Kā norādīja Igaunijas policijas komunikācijas biroja pārstāve Mārja Punaka, iepazīšanās portālos bez problēmām var reģistrēties ar svešu vārdu. Krāpnieki bieži vien uzdodas par karavīriem vai katastrofu zonās strādājošiem ārstiem. Visbiežāk interneta krāpnieki piesavinās kādu "Facebook" atrastu karavīra fotogrāfiju un izdomā vārdu.

Izvēloties šādu profesiju, krāpnieks var sevi parādīt kā labu, pašaizliedzīgu cilvēku. Turklāt tas arī ļauj sacerēt dažādus iemeslus, kāpēc vajadzīga palīdzība ar naudu. 

"Piemēram, bruņotie spēki nav izmaksājuši algu jau vairākus gadus vai arī viņš atrodas misijā, bet mājās palicis nepilngadīgs bērns, kurš smagas slimības dēļ nonācis slimnīcā un vajadzīga nauda ārstēšanai. Stāsti ir dažādi - līdz pat tam, ka karavīrs no misijas zonas jau nosūtījis savas mantas uz Igauniju, bet tās nonākušas lidostas īpašajās muitas pārbaudēs un jāsamaksā, lai tās varētu atgūt. Un tad viņš vēršas pēc palīdzības pie savas mīļotās Igaunijā," piemērus uzskaita Punaka.

Viņa norāda, ka esot daudz vietņu, kas brīdina par interneta krāpniekiem. Policija gan pēc tām nevar vadīties. Pirmkārt, anonīmi izteiktās apsūdzības var izrādīties melīgas. Otrkārt - tas, ka šādos sarakstos nevar atrast kādu konkrētu vārdu, vēl nenozīmē, ka cilvēks ir godīgs. Tā kā Igaunijas policijas sistēmā nav ārzemju krāpnieku datubāzes, likumsargi žurnālistiem nevarēja komentēt, vai Deivida Lorenca vārds izmantots vēl kādos krāpšanas gadījumos. Taču Punaka pieļauj, ka šis cilvēks droši vien uzrunājis vēl citas Igaunijas iedzīvotājas, bet līdz naudas pārskaitījumiem visdrīzāk nav ticis.

Žurnāliste - izmēģinājuma trusītis

Atgriežamies pie jautājuma: "Kā palīdzēt lasītājam?" Redakcijā izdomājām pasaciņu - reiz mēs ar Deividu esam sarakstījušies iepazīšanās portālā, bet ļaunais liktenis mūs izšķīra. Ievadu aplikācijā "WhatsApp" viņa telefona numuru, un - kāda veiksme! - viņš ir "onlainā".

- Čau! Kā iet? Atceries mani?

- Sveika, eņģelīt, cik jauki, ka esi šeit. Esmu ļoti godīgs cilvēks, tāpēc atzīšos - sarakstījos ar daudzām sievietēm, bet tevi neatceros. Lūdzu, pastāsti man par sevi.

- Tiešām neatceries? Pat nedaudz sāpīgi...

Nosūtu savu īsto fotogrāfiju. Ja spēlē, tad uz visu banku!

Deivids cenšas mani atcerēties. Protams, tikai šā iemesla dēļ viņš lūdz atgādināt, kāda ir mana nodarbošanās un vai man ir bērni. Atbildu, ka man ir neliels uzņēmums, bet bērnu gan vēl nav.

Viņš atsūta savu foto un turpina uzdot precizējošus jautājumus par manu biznesu.

Kolēģi piedāvā variantus: varbūt skaistumkopšanas salons, konditoreja vai kafejnīca? Jā, lieliski, es būšu nelielas kafejnīciņas īpašniece Lasnamē! Deivids vēl taustās un jautā, ko es par viņu atceros.

Pēc dažām uzvedinošām detaļām viņš stāsta, ka esot glābējs Irākā.

Deivids stāsta, ka esot izdzēsis savu profilu iepazīšanās portālā. 

"Es jau gandrīz atmetu cerību atrast sievieti," raksta Deivids. "Tagad, kad manā dzīvē esi tu, es kļūšu par pašu laimīgāko vīrieti uz Zemes." 

"Joprojām esmu viens. (..) Mēs pazaudējām viens otru. Tagad esmu sapratis, ka tu esi mans liktenis," aplidot turpina Deivids. 

Uz jautājumu, kāpēc viņš mani nemeklēja, Deivids saka - neesot zinājis, kā. "Bet galvenais, ka tagad esam šeit viens ar otru..." viņš raksta.

Darba diena beigusies, bet sarakste ar iesirmo skaistuli turpinās. Pēc vairākām stundām mēs apspriežam kopīgo nākotni, plānojam bērnus.

- Vienmēr esmu tev teicis, ka man vajadzīga sieviete uz mūžu, es gribu sajust īstas mīlestības garšu. Ja esi man piemērota sieviete, es būšu ar tevi mūžīgi. Man ir dēls - pusaudzis. Viņš ir 13 gadus vecs, un es gribu viņam dāvāt vēl vienu jautru mammu. Es arī labprāt radītu bērnus ar tevi.

- Cik brīnišķīgi! Kā tavu dēlu sauc un kur viņš dzīvo?

- Manu dēlu sauc Deniss, viņš mācās Štatos.

Šahs un mats: dienas laikā esmu tikusi gan pie mīļotā, gan padēla! Deniss mācoties internātskolā ASV, bet viņa māte, Deivida bijusī sieva, esot nomirusi ar vēzi. Nabaga puika, Dievs nedod tādu likteni! Viņš taču tur ir viens pats!

"Jā, viņš ir viens, un es pēc viņa ļoti skumstu. Es gribētu dzīvot ar sievieti, ko mīlu, viņas izvēlētā valstī. Es varu nopirkt māju vai dzīvokli jebkurā pasaules vietā. Jā, vēl viens bērns ir laba doma, Deniss vienmēr ir gribējis brāli vai māsu," stāsta Deivids.

Ja uz brīdi noliekam malā ironiju un paskatāmies uz situāciju no psiholoģijas viedokļa, krāpnieks cenšas panākt, lai uzreiz uzķeros uz diviem āķiem - mīlestības un līdzjūtības. 

"Laulību afēristi iepazīstas sociālajos tīklos vai iepazīšanās portālos. Sievietes iekrīt, jo viņas sāk burtiski apbērt ar uzmanību, komplimentiem, cerībām uz laimi ar gredzenu pirkstā," portāla "Postimees" krievvalodīgajai versijai skaidro psiholoģe Svetlana Ņefedkina. "Vai arī spiež uz līdzjūtību, uzdodoties par atraitņiem, ārkārtīgi vientuļiem un nelaimīgiem vai smagi slimiem. Vēl viens variants - "stipro profesiju" pārstāvji, kuri raksta, ka esot kapteiņi, karavīri, piloti un tamlīdzīgi. Šādu profesiju pārstāvjiem sievietes vairāk uzticas." 

"Kā likums, afērista solītā tikšanās kaut kādu iemeslu dēļ vienmēr tiek pārcelta. Ir sievietes, kuras tic rakstītajam par spīti tam, ka ne reizi šo cilvēku nav satikušas un nav varējušas reāli novērtēt situāciju. Bieži vien šīs sievietes nemaz negrib skatīties patiesībai acīs, jo ir nogurušas no vientulības, sapņo par mīlestību un ģimenes ligzdiņu, tāpēc jebkurš cerību stariņš viņām jau ir laime," uzsver psiholoģe.

"Diemžēl vairumā gadījumu sievietes pašas sevi māna. Kā patiesībā veidojas veselīgas attiecības? Pakāpeniski, soli pa solim. Uzticēšanās arī rodas pakāpeniski, kad vīrietis savus vārdus apliecina ar rīcību. Bet šādos gadījumos vārdi parasti ir tikai vārdi."

Punaka norāda, ka krāpnieki vispirms cenšas iegūt upuru uzticēšanos. Vairumā gadījumu pirmie lūgumi pārskaitīt naudu izskan pēc tam, kad sarakste notikusi mēnesi vai pat ilgāk. "Viņiem ir laiks. Jo lielāka uzticēšanās vai lielāka pieķeršanās vīrietim, jo lielākas summas sievietes gatavas atdot savam mīļotajam," viņa uzsver. 

Interesanti, ka uz vīriešiem mērķētās krāpnieku shēmas darbojas citādāk. "Vīriešiem bieži vien naudu sāk prasīt uzreiz pēc pirmās sarunas - piemēram, sieviete no Ukrainas vai Krievijas sola jau šodien vai rīt nopirkt biļeti un atlidot uz Igauniju. Tāpēc summas parasti grozās ap 500 līdz 1000 eiro. Savukārt uz sievietēm mērķētajās shēmās gada vai vairāku gadu laikā tiek izkrāpti pat desmitiem tūkstoši eiro," atklāj Punaka.

Turpmākajās dienās turpinās aktīva sarakste ar Deividu. Īpaši aizkustinošs viņš ir no rītiem.

Es viņu lutinu ar stāstiem par gaidāmo sanitāro inspekciju kafejnīcā, par laikietilpīgo dokumentu sastādīšanu un sarunām ar piegādātājiem.

Dažreiz "mana glābēja" varonībai nav robežu!

Iedomājieties - tik stipri mani mīl, ka ir gatavs riskēt ar dzīvību, atkaujoties no teroristiem, lai tikai uzrakstītu man ziņu. Un tādā vietā pat ir internets!

Vēlāk uzzināju, ka apmēram tajā pašā laikā Ludmilai un Deividam bija videozvans. Deivids arī nosūtīja viņai savu fotogrāfiju.

Jāpiebilst, ka laulību afēristi reti piekrīt videozvaniem, bet šajā gadījumā tas visdrīzāk tiek pamests kā papildu āķis, lai upuris izjustu lielāku pieķeršanos.

"Manā pieredzē krāpnieks visbiežāk atsakās parādīties video, saka, ka tas neesot iespējams," apstiprina policijas pārstāve Punaka, kura kādreiz strādāja ar likumpārkāpumiem internetā. "Vienā gadījumā ekrānā patiešām parādījās tas pats cilvēks, kas bija fotogrāfijās, bet brīnumainā kārtā zvana laikā bija no karalauka pārvācies uz interneta kafejnīcu. Bija arī citas detaļas, kas liecināja, ka sarunu biedrs neatrodas tur, kur stāsta. Uz tām norādot, tuviniekiem izdevās sievieti pārliecināt, ka pielūdzējs melo par savu darbu un dzīvi, kā arī valsti, kurā atrodas."

Krāpnieki nereti mēģina pierunāt sievieti apmainīties ar atkailinātām vai seksuāla rakstura fotogrāfijām. Ja upure vairs nesūta naudu, noziedznieki no glaimiem pāriet uz šantāžu - pieprasa naudu, lai nepublicētu fotogrāfijas un saraksti sociālajos tīklos.

Tā kā krāpnieki vairumā gadījumu atrodas Āfrikas valstīs, policijai ir grūti vai neiespējami sadzīt pēdas noziedzniekiem.

Līgava uz dažām dienām

Pēc piecām dienām mana sarakste ar Deividu sasniedza kulmināciju - viņš atzinās mīlestībā un lūdza manu roku. Es kļuvu par līgavu, bet viņš par līgavaini.

"Manu eņģeli, es kārtoju dokumentus un ļoti skumstu pēc tevis," raksta Deivids.

Kāzas gaidot arī Deniss. "Es viņam jau pastāstīju par tevi, un viņš ir ļoti laimīgs. Viņš nevar sagaidīt, kad satiks savu jauno mammu. Deniss grib mazo brālīti un cer, ka mamma viņam tādu dāvās," turpina Deivids.

"Tu esi mana karaliene, un es tevi mīlu, Oļa," dūdo Deivids.

Jā, naudu man viņš vēl nav paprasījis, līdz tam jāgaida ne mazāk kā mēnesis. Bet arī bez tā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka ārzemnieks māna Ludmilu, ciniski izmantojot viņas labsirdību un uzticēšanos. Deivids nav uzticīgs ne viņai, ne man, ne desmitiem vai simtiem citu sieviešu.

Kā palīdzēt?

Advokāts Vitālijs Deņikins norāda - runājot par iespējamu krimināllietu, Ludmilas gadījumā grūti saskatīt nozieguma sastāvu: sieviete naudu sūtījusi no laba prāta un neesot zināms, kāds ir viņas mīļotā patiesais materiālais stāvoklis. Ar tiesiskiem līdzekļiem ir grūti kaut ko pasākt pret ārvalstu krāpniekiem internetā, turklāt cilvēks, kurš sarakstās ar upurēm, visdrīzāk nav tas pats, kam pieder bankas konts, uz kuru nauda tiek sūtīta.

Savukārt, ja dēls pamanījis dīvainības mātes uzvedībā un ir pamats uzskatīt, ka viņa pieņem lēmumus, kas pašai kaitē, viņš var lūgt, lai viņu ieceļ par mātes aizgādni. Pat ja tiesas ekspertīze neredzēs iemeslu ierobežot mātes rīcībspēju, šāda procedūra varētu likt viņai aizdomāties.

"Grūtības slēpjas arī tajā, ka paši upuri ir kā nohipnotizēti un netic, ka viņus māna un krāpj. Esmu pārliecināta, ka šajos gadījumos sievietēm noteikti nepieciešama psihoterapeita palīdzība," uzskata Ņefedkina. "Galu galā visam ir savs iemesls. Dažreiz vientulība, ilgas, hroniska vajadzība pēc tuvinieku uzmanības, pašas nenozīmīguma izjūta, zems pašvērtējums un tukšuma sajūta, kuru gribas ar kaut ko aizpildīt, noved pie iekrišanas interneta krāpnieku izliktajās lamatās."

Ja tuviniekiem radušās aizdomas, ka sieviete sadzīvo ar šādām emocijām, jāmēģina sniegt trūkstošo uzmanību, jāatbalsta veselīga iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē un jāmēģina radīt apstākļi, lai sievietes emocionālā dzīve kļūtu bagātīgāka, iesaka psiholoģe.

Savukārt Punakas svarīgākais ieteikums - iemācīt vecākiem un vecvecākiem apieties ar "Google" meklētāju un interesēties, ar ko viņi komunicē internetā. "Nerekomendējam dot naudu cilvēkiem, kamēr neesat ar viņiem īsti tikušies," viņa norāda.