Valdība konceptuāli atbalsta vienkāršotu studiju kreditēšanu

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs, skaidroja IZM.

Saskaņā ar Latvijas Studentu apvienības informāciju, studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus.

Jaunais kreditēšanas modelis tika izstrādāts IZM vadītā darba grupā, kurā iekļauti arī pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības (LSA), Finanšu ministrijas, Valsts kases un citam iestādēm.

LSA prezidente Justīne Širina portālam TVNET pauda, ka jaunais kreditēšanas modelis veicinās studiju pieejamību.

“Ļaujot studēt arī tiem valsts iedzīvotājiem, kuri šobrīd to nevar atļauties, virzāmies uz izglītotāku sabiedrību un augsti kvalificētu darbaspēku, kas spēs pielāgoties nākotnes darba tirgus izaicinājumiem. Šodienas lēmums iezīmē pozitīvu pārmaiņu virzienu, akcentējot, ka pieejama un kvalitatīva izglītība ir Latvijas sabiedrības kopējais labums, tomēr jāturpina strādāt arī pie citiem pieejamību veicinošiem mehānismiem, piemēram, stipendiju apmēra pieauguma,” zināja teikt Širina.

Kā izriet no IZM paziņojuma, jaunās sistēmas lielākā priekšrocība ir atceltā prasība par otro galvotāju. Tiek plānots, ka galvojumu sniegs finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā, un aizdevumus izsniegs vairākas kredītiestādes, savstarpēji konkurējot par pakalpojumu, nevis viena kredītiestāde kā šobrīd.

Tāpat plānots noteikt vienkāršotas procedūras un iespēju kredītu saņemt maksimāli ātrā termiņā, kā arī digitalizēt pakalpojumus, līgumu slēdzot attālināti, izmantojot e-parakstu.

Kredītu studijām Latvijā varēs saņemt studējošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, kuri studē Latvijā. Šī programma neattieksies uz Latvijas studējošiem, kas studēs ārzemēs, izņemot, ja tiks rasts papildu riska segums no citiem avotiem, kā arī uz trešo valstu ārvalstu studentiem Latvijā.

Minētās izmaiņas varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1.aprīļa. Taču, lai tas notiktu, IZM, vispirms, ir jāsagatavo vairāki jauni Ministru kabineta noteikumi. Savukārt finanšu institūcijai “Altum”, lai piedalītos jaunajā kreditēšanas modelī, iespējams, ir nepieciešams konsultēties ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu.