Francijā pieņem likumu par Parīzes Dievmātes katedrāles jumta atjaunošanu

Smaili, ko aprīlī iznīcināja liesmas, projektēja 19.gadsimta restaurators Ežēns Violē le Diks. Viduslaikos būvētā pirmā katedrāles smaile tika iznīcināta jau 18.gadsimtā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa vadītā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!", REM) atbalstīja Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu "mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā".

Taču Makrona politiskie oponenti iestājās par smailes atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Francijas parlamenta augšpalāta Senāts un apakšpalāta Nacionālā sapulce nespēja vienoties par likuma tekstu, un Nacionālā sapulce galu galā apstiprināja variantu, kurā nav noteikts, kādā arhitektūras formā atjaunošana jāveic. Tas nozīmē, ka joprojām nav skaidrs, kā izskatīsies jaunā smaile.

Mērķis ir nodrošināt, lai katedrāle tiktu atjaunota "atbilstoši vietai, kādu tā ieņem cilvēku sirdīs Francijā un visā pasaulē", sacīja Francijas kultūras ministrs.

Aprīlī veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa franču vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Parlamenta apstiprinātais likums paredz piešķirt atjaunošanai 850 miljonus eiro, ko saziedojušas privātpersonas, uzņēmumi un citi ziedotāji.

Makrons vēlas, lai Parīzes Dievmātes katedrāle tiek atjaunota piecu gadu laikā, taču eksperti pauduši šaubas, vai to iespējams tik ātri izdarīt.

Arī prezidenta oponenti uzskata šo termiņu par nereālu un pārmet Makronam steigu, lai pagūtu atjaunot katedrāli līdz vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē 2024.gadā.

Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās 15.aprīlī, nodarot plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas.

Varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks izcēlies netīši, iespējams, no kārtīgi neapdzēstas cigaretes vai īssavienojuma.