"Pārzinu gan aušanu, gan izšūšanu, gan adīšanu un tamborēšanu, un citus diegu darbus un nedarbus. Diegi un dzijas ir mana stihija, tā sakot - nedod ēst, iedod kamolu," stāsta Antra. "Savukārt metālmūzika man liekas jaudīga, tāda līdz kaulam paņemoša pārnestā un burtiskā nozīmē."
Tā kā Antrai somā gandrīz vienmēr ir kāds adīklis, tamboradata vai dzija, viņa ne reizi vien ir garākos koncertos vai festivālos nodevusies rokdarbiem.
Par "Heavy Metal Knitting" čempionātu viņa uzzināja kādā adītāju domubiedru grupā sociālajā tīklā "Facebook".
"Protams, tas izraisīja vispārēju jautrību, kā jau par jebkuru joku. Bet man kaut kā tas joks nelika mieru. Nolēmu piedalīties," stāsta Antra. Viņa pirmoreiz mūžā uzfilmēja pieteikuma videorullīti un nosūtīja to, bet šo soli pārlieku nepubliskoja - ja nu tas patiešām ir tikai sociālais eksperiments.
Katrs dalībnieks priekšnesumu gatavoja pēc saviem ieskatiem. Antra to veidoja pēc principa, ka viņa ir rokdarbniece, nevis režisore.
Antra atklāj - līdz pēdējam brīdim neviens, tai skaitā pasākuma rīkotāji, neesot zinājuši, kā viss noritēs. "Savu maksimāli pozitīvo noskaņu pasākums guva jau norises laikā, pateicoties dalībniekiem un publikai.