OIK atcelšana: patiesa vai tikai formāla? (16)

“Tas, ko mēs esam paredzējuši, - šo maksājumu ņemt ārā no iedzīvotāja, no uzņēmēja, no tautsaimniecības. Un pārcelt uz to, uz ko tas paredzētais obligātais iepirkums bija no paša sākuma. Iepirkums bija paredzēts, lai mēs būtu enerģētiskā drošībā, lai mēs būtu videi saudzīgi,” stāstīja Nemiro.

“Lai arī mēs izņemam ārā un uzliekam uz budžetu, noteikti būs kompensējošais mehānisms tam, kas būs tas piesārņotājs. Pašlaik mēs nevaram definēt, kurš tieši konkrēti būs tas, bet mēs noteikti runāsim par energoefektivitāti. Kurš ir energoneefektīvs, tam ir jāmaksā vairāk. Piesārņotājs ar lielām SEG (siltumnīcefekta gāzu) emisijām - tam arī būs noteikti jāmaksā vairāk,” pauda ekonomikas ministrs.

Savukārt Saeimas deputāts un viens no kaismīgākajiem OIK sistēmas kritiķiem Ivars Zariņš uzskata, ka debates par to, vai OIK tiks atcelts, esot bezjēdzīgas. Svarīgāk, pēc viņa domām, ir runāt par to, kā sakārtot sistēmu.

“Izbeigt šo OIK afēru, tas nenozīmē, ka beigsies šie maksājumi. Jo tas ir tīri objektīvi, ka Latvijai ir jāpilda šie mērķi par atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Tas savukārt nozīmē, ka šie papildu maksājumi būs nepieciešami. Pagaidām diemžēl šīs [atjaunojamās enerģijas] tehnoloģijas nav konkurētspējīgas.

Svarīgi, ka mēs maksājam tikai tik daudz, cik tas būtu ekonomiski pamatoti un nepieciešams,” zināja teikt Saeimas deputāts.

Tāpat viņš norādīja, ka pirms jaunās sistēmas ieviešanas ir jāsakārto vecā.

“Princips ir ļoti vienkāršs. Jāatdala pelavas no graudiem. Jo tas, kas pašlaik ir bijis, - tā kā likums deva ļoti plašu deleģējumu Ministru kabinetam, tad tika izveidots tāds regulējums, kā rezultātā šis atbalsts ir bijis pārāk dāsns, un to ir saņēmuši komersanti, kas pēc būtības nemaz nekvalificējas šādam atbalstam,” uz problēmu norādīja Zariņš.

Saeimas deputāts uzskata, ka vispirms ir jāpārbauda komersanti un to atbilstība saņemamajam atbalstam. Otrkārt, tiem, kuri prasībām neatbilst, atbalsts nepienākas. Savukārt tiem, kas atbalstu saņēmuši nelikumīgi, nauda valstij ir jāatmaksā. Trešā un galvenā lieta, pēc Zariņa vārdiem, - jāizstrādā saprotams un ilgstspējīgs regulējums jaunai sistēmai.

Par vienu no nopietnākajiem riskiem Nemiro priekšlikumos par OIK ierobežošanu Zariņš uzskata piesārņotāju aplikšanu ar papildu nodokli. Viņaprāt, no tā varētu ciest industriālie uzņēmēji. “[Tas būs] nopietns slogs mūsu eksportējošām nozarēm,” bažīgs ir Zariņš.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro noraidīja bažas, ka OIK atcelšana esot tikai formāla. Patērētājiem OIK vairs nebūšot. Bet, augot energoefektivitātei, izmaksas par elektroenerģiju arī mazināsies.

“Mēs nonācām pie secinājuma, ka zaļā enerģija pašlaik nav konkurētspējīga visos sektoros. Fosilā enerģija ir ar CO2 izmešiem. Līdz ar to mēs skatāmies uz CO2 emisiju aplikšanu ar nodokļiem un zaļās enerģijas atbalstu. Mēs ejam absolūti pareizajā virzienā,” pārliecināts Nemiro.

Runājot par laiku, kad iedzīvotājiem varētu samazināties elektrības rēķini, Nemiro pieļauj, ka tas varētu notikt jau no 2020. gada 1. janvāra. Samazinājumu ministrs paredz aptuveni 10% apmērā. “Es nedomāju, ka tas varētu būt mazāks par 10% uz sadales tarifa bāzes,” sacīja Nemiro.

Vainīgos meklējot

Pēc ekonomikas ministra Ralfa Nemiro vārdiem, pavasarī nodibinātā parlamentārā izmeklēšanas komisija skatīs OIK jautājuma vēsturi. Viņaprāt, tas esot veids, kā publiski runāt par iespējamajiem vainīgajiem, ko izmeklēšanas komisija tad arī meklēs. Viņš uzskata, ka vainīgo nosaukšana būs sods publiskajām personām.

Savukārt Ivars Zariņš par komisijas izveidi vienmēr bijis skeptisks.

“Tie, kuri vēlas izmeklēt kaut ko, viņi var nodibināt šo komisiju, bet parasti pēc tam komisijas vadību pārņem tie, kuri nevēlas izmeklēt. Tā tas vienmēr ir bijis,” norādīja tautas kalps.

Arī pēc viņa domām komisijas darbs būs vairāk retrospektīvs.

“Latvenergo” jaunā padome – dažu mēnešu jautājums

Atbildot uz jautājumu, kāpēc bija jāatlaiž “Latvenergo” padome OIK reformas aktīvajā fāzē, ministrs kliedēja bažas, ka tas varētu nopietni ietekmēt OIK ierobežošanas priekšlikumu īstenošanai. Vecā padome, saskaņā ar viņa teikto, tāpat neveicināja elektrības tarifu samazināšanos. 

Runājot par konkursu uz vakantajām vietām “Latvenergo” padomē, Nemiro apgalvo, ka darbs ejot uz priekšu, un provizoriski pēc pāris mēnešiem jaunu padomi varētu ievēlēt.

“Tas, kas notiek, - ir sastādīti kritēriji, pieaicinātas personas attiecībā uz konkursa komisiju, tie būs [cilvēki] no dažādiem sektoriem, valstiskā un nevalstiskā sektora,” pauda Nemiro. Ministrs arī atzīmēja, ka komisijas locekļu darbs būšot brīvprātīgs, tādēļ netikšot apmaksāts.

Alkohola akcīzes “karš” - nav ilgtspējīgs

Raidījuma beigās tika izrunāts arī jautājums par neseno Saeimas lēmumu samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 15%, reaģējot uz to, ka analoģisku soli spērusi Igaunija. Ekonomikas ministra ieskatā šāda Latvijas atbilde nav ilgtspējīgs risinājums, tomēr atbildes reakcija bija nepieciešama.

“Ja šāds biznesa modelis ir būvēts uz nodokļu svārstībām jeb faktiski uz nodokļu starpību – tas nav ilgtspējīgs,” viņš ir pārliecināts.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš piekrīt, ka lēmums par akcīzes samazināšanu nav bijis ilgtspējīgs. Pēc deputāta teiktā, tas norāda uz to, kā tiek būvēta valsts budžeta izpilde.

“Principā tas parāda, kāda ir mūsu valsts budžeta struktūra, kā tie, kas atrodas pie varas, ir būvējuši šo budžeta izpildi. Mēs redzam, ka viņa nav ilgtspējīga un viņa balstās tieši uz šāda patēriņa veida. Ja mēs varam pateikt, ka ar šādu patēriņa veidu pēkšņi mūsu budžetam būs milzīgas problēmas, tad ir skaidrs, ka kaut kas īsti ar mūsu tautsaimniecības struktūru nav kārtībā,” noslēdza Zariņš.