Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš kandidētu vēlreiz

Bērziņš ne brīdi neesot nožēlojis savu kandidēšanu, jo, neraugoties uz negācijām un "mēģinājumiem viņu nomelnot" vēlēšanu gaitā, valdījis liels pozitīvisms un atbalsts, ko rektora amata kandidāts saņēmis ne tikai no saviem kolēģiem, bet arī svešiem cilvēkiem.

"Tomēr pirms šāda lēmuma pieņemšanas, vispirms ir nepieciešams sakārot normatīvo regulējumu, sasaukt jaunu Satversmes sapulci, kurā apspriest un pieņemt jaunu rektora vēlēšanu reglamentu. Svarīgi ir novērst šādu situāciju iespējamību nākotnē, jo tas ir LU reputācijas un nākotnes attīstības jautājums. LU ir jābūt tiesiskuma paraugam citām augstskolām, bet LU rektora vēlēšanām - notikumam, kas apvieno, nevis šķeļ LU saimi," skaidroja Bērziņš.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) publiskajā telpā pausto pozīciju par LU rektora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu amatā, Bērziņš uzskata, ka ministre ir korekti un precīzi definējusi savu pozīciju, pamatojot to ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārbaudē secināto. "Ne tikai valdībai, bet ikvienam tagad ir iespēja iepazīties ar pārbaudes rezultātiem un izdarīt secinājumus," sacīja dekāns.

Bērziņš uzsvēra, ka jau pēc pirmās Satversmes sapulces, kas notika 24. maijā, vairāki desmiti LU Satversmes sapulces dalībnieku iesnieguši sūdzību par pārkāpumiem rektora vēlēšanu norisē. Arī LU Studentu Padome pieprasījusi LU vadību un vēlēšanu komisiju skaidrot notikušo. Viņš sacīja, ka, tikai pateicoties LU saimes neatlaidībai, tika sasaukta otra - ārkārtas Satversmes sapulce, "Pēc rektora vēlēšanu norises divas nedēļas notika izmisīgi mēģinājumi Satversmes sapulces dalībniekiem un sabiedrībai iegalvot, ka rektors ir ievēlēts un viss ir noticis atbilstoši regulējumam".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Šuplinska trešdien preses konferencē pastāstīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Ierēdne stāstīja, ka atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotais uzdevums un veikta pārbaude par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēts, ka LU ar iekšējiem normatīvajiem aktiem nav reglamentētas Satversmes sapulces mandātu, redakcijas un balsu skaitīšanas komisijas darbība, studējošo pārstāvji nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kā arī konstatēti vairāki Augstskolu likuma pārkāpumi.

Juhņēviča pauda, ka ir apšaubāma LU Satversmes sapulces leģitimitāte. Tāpat neesot skaidrības par to, vai rektora ievēlēšanu procedūra bijusi balstīta Satversmes sapulces nolikumā, rektora vēlēšanu nolikumā vai nolikumā par procedūru rektora vēlēšanām.

Par 6.jūnija sēdi IKVD konstatējis, ka nav ievērots noteiktais termiņš - divas nedēļas, kas bija jāievēro pēc pirmās vēlēšanu kārtas rīkošanas 24.maijā. Šuplinska piebilda, ka LU bijis pienākums nedēļas laikā par vēlēšanu rezultātu informēt ministriju, tomēr informācija tikusi saņemta vien 28.jūnijā.

Mandāti piedalīties vēlēšanās esot tikuši piešķirti personām, kurām nebija tiesību tos saņemt, sacīja Juhņēviča. LU noteikumi nosaka divus veidus, kā var zaudēt mandātu - ja pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar LU vai ja persona pāriet citā personāla kategorijā. "Bija cilvēki, kuri zaudēja mandātu cita iemesla dēļ, piemēram, komandējuma dēļ, un šo mandātu ieguva cits kolēģis, kaut gan šo mandātu nedrīkstēja saņemt neviens," stāstīja dienesta pārstāve.

Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.

Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. "Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," iepriekš tika izteikusies Šuplinska.