Vakars, kad dega vēsture: Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka rekonstrukcija (3)

Apsardzes darbinieks, kuram tā bija tikai trešā darba diena Parīzes Dievmātes katedrālē, 15.aprīlī pēc pulksten sešiem vakarā uz dūmu detektoru sistēmas novērošanas paneļa ieraudzīja sarkanu brīdinājumu - "Uguns". 

Mācītājs Žans Pjērs Kavo vadīja misi, uz kuru bija sapulcējušies simtiem ticīgo un tūristu. Darbinieks pa rāciju sazinājās ar baznīcas apsargu, kas stāvēja līdzās altārim. Apsargs devās meklēt iespējamo ugunsgrēku, bet neko neatrada.

Tikai pēc apmēram pusstundas darbinieki saprata savu kļūdu: apsargs bija aizgājis pārbaudīt nepareizo katedrāles daļu. Liesmas plosījās katedrāles bēniņos, kas daudzo koka siju dēļ iesaukti par "mežu".

Apsargs bija apskatījis nelielās sakristejas bēniņus, kuros viss bija mierīgi. Tā vietā, lai sazinātos ar ugunsdzēsējiem, apsardzes darbinieks mēģināja sazināties ar savu tiešo priekšnieku, taču tas neizdevās. Apsardzes priekšnieks atzvanīja tikai 25 minūtes pēc dūmu detektoru sistēmas brīdinājuma. Viņš saprata radušos kļūdu un nodeva apsargam ziņu: "Dodies prom no sakristejas un skrien uz galvenajiem bēniņiem!"

Pagāja vēl apmēram piecas minūtes, kamēr apsargs pa šaurām kāpnēm mēroja 300 pakāpienus līdz vietai, kur tobrīd jau nekontrolējami plosījās ugunsgrēks.

Kļūda atklājās, pratinot atbildīgās personas baznīcā un ugunsdrošības firmas "Elytis" darbiniekus. Abas puses strīdējās, kurš vainīgs pie tā, ka uguns tik ilgi varēja netraucēti plosīt kultūrvēsturisko celtni.

Jautājums par to, kas un kā izraisīja ugunsgrēku, joprojām nav atbildēts. To pašlaik izmeklē Francijas varasiestādes.

Pašlaik Parīzes Dievmātes katedrāles griestu konstrukcijā ir trīs lieli caurumi. Jumts ir nodedzis. Apmēram 150 darbinieki ēkā izkar tīklus un apsedz to ar plēvi, lai pasargātu no dabas kaprīzēm.

Daļa no liktenīgās dienas notikumiem aprakstīti vietējos medijos, taču tagad "The New York Times" atklājis savu versiju, ko žurnālisti kā puzli salika no vairākām intervijām un simtiem dokumentu. Tajos atklājas pirmās četras stundas, kuru notikumi palīdzēja katedrāli vismaz daļēji saglābt.

Pirmā stunda nozīmīga ar pirmo, ārkārtīgi nozīmīgo kļūdu: laicīgi netika noteikta ugunsgrēka atrašanās vieta.

Nākamo stundu iezīmēja bezspēcības izjūta. Sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas un video no slavenās katedrāles. Interneta paaudze varēja teju reālajā laikā noskatīties, kā uguns plosa vienu no pasaules nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, taču neko nevarēja iesākt. Ugunsgrēkam sekoja visa pasaule.

Taču par to, ka Parīzes Dievmātes katedrāle joprojām pastāv, jāpateicas ugunsdzēsēju milzīgajai varonībai un gatavībai riskēt ugunsgrēka trešajā un ceturtajā stundā.

Pirmajā pusstundā pieļautās kļūdas dēļ ugunsdzēsēji katedrālē ieradās ar novēlošanos. Uzskrējuši pa šaurajām kāpnēm bēniņos, viņi bija spiesti atkāpties no uguns, kas plosījās pilnā sparā. Visbeidzot neliela ugunsdzēsēju grupa metās iekšā liesmās, izmisīgi cerot izglābt katedrāli.

"Bija sajūta, ka uz spēles ir kaut kas lielāks par dzīvību un ka Dievmātes katedrāli varētu pazaudēt," sacīja Ariels Vēls, Parīzes ceturtā rajona mērs.

Signalizācija kā Ķīnas ābece

Vairāki desmiti ekspertu sešu gadu garumā izstrādāja Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsdrošības sistēmu. "The New York Times" izpētīja arhīva dokumentus - tūkstošiem diagrammu, karšu, tabulu un līgumu.

Galu galā sistēma bija tik sarežģīta, ka īstajā brīdī vienkārša brīdinājuma vietā tā nāca klajā ar teju neatšifrējamu vēstījumu. 

Laikraksta aptaujātie ugunsdrošības eksperti norāda - katastrofa bija gandrīz neizbēgama.

"Vienīgā lieta, kas mani pārsteidz, ir tas, ka nelaime nenotika ātrāk," lakoniski saka Francijā dzimušais un studijas absolvējušais Albērs Simeoni, kurš tagad vada ugunsdrošības inženierijas nodaļu Vusteras Politehniskajā institūtā ASV.

Sistēmas izstrādātāji arī bija par zemu novērtējuši ātrumu, kādā uguns varētu izplatīties katedrāles bēniņos. Lai saglabātu arhitektūru, netika uzstādīti ne ūdens smidzinātāji, ne arī ugunsmūri. 

Kļūdas katedrāles ugunsdrošības plānošanā pastiprināja jaunā apsardzes darbinieka pieredzes trūkums, jo šajā darbā viņš strādāja tikai trešo dienu. Turklāt viņš tobrīd strādāja jau 11 stundas no vietas, jo darbinieks, kam vajadzēja strādāt otro maiņu, nebija ieradies.

Uz ugunsdrošības sistēmas monitora parādījās garš un sarežģīts ziņojums. Vispirms tika aprakstīta zona - "Bēniņi velve sakristeja", viena no četrām. Tam sekoja burtu un ciparu virkne ZDA-110-3-15-1, kas apzīmēja konkrētu dūmu detektoru. Kompleksā pavisam bija vairāk neka 160 dūmu detektori un manuālie trauksmes zvani.

Tam sekoja vissvarīgākā daļa - "aspirācija karkasā". Tas norādīja, ka katedrāles bēniņos (ko dēvēja arī par karkasu) dūmu detektors ir uztvēris degšanu.

Nav zināms, cik lielu daļu no šā ziņojuma nozīmes uztvēra nepieredzējušais darbinieks un cik daudz no tā viņš varēja nodot katedrāles apsargam. Firma "Elytis" apgalvo, ka svarīgākā informācija tika atstāstīta.

Kamēr tika atšifrēts brīdinājums un noteikta ugunsgrēka atrašanās vieta, liesmas jau bija pieņēmušās spēkā. 

Apsargs tikai plkst.18.48 lika izsaukt ugunsdzēsējus. Kopš brīdinājuma bija pagājušas 30 minūtes.

Tikko no ārpuses bija redzami dūmi, visā pasaulē strauji sāka izplatīties foto un video ar degošo katedrāli.

No ugunsdzēsēja skatupunkta

Ugunsdzēsēja Mirjama Čudzinska katedrālē ieradās dažas minūtes pirms septiņiem. Ap Parīzes Dievmātes katedrāli tobrīd jau pulcējās simtiem garāmgājēju. Jumtam cauri spīdēja uguns mēles.

27 gadus vecā Čudzinska ko tādu redzēja pirmoreiz. 

"Mēs bijām tik mazi, ka no apakšas bija grūti kaut ko saprast," viņa stāsta. "Bet varbūt labāk, ka tā."

Labāk nezināt, kādās briesmās dodies iekšā.

Čudzinskas komanda bija viena no pirmajām, kas ieradās ugunsgrēka vietā. Nesot 25 kilogramus aprīkojuma un elpojamo cauruli, Čudzinska pa tumšajām kāpnēm devās uz katedrāles bēniņiem. Viņa pazina katedrāli, jo pagājušoruden bija tur piedalījusies apmācībās. Viņa atcerējās, ka koka sijām rotātajā "mežā" nav ugunsmūru, kas varētu aizturēt liesmas. Viņa saprata - bēniņi būs ārkārtīgi uzkarsuši.

Uzkāpusi pa kāpnēm, ugunsdzēsēja un viņas komanda apstājās uz dzegas, vēl neieejot iekšā bēniņos. Viņi mēģināja ar ugunsdzēsēju šļūteni apdzēst liesmas. Vējš dzina liesmas katedrāles ziemeļu toņa virzienā, un ugunsdzēsēji saprata - uguns sāk viņus apņemt. Komanda devās uz bēniņu pusi.

Bēniņos vēja nebija. Gaiss bija tik karsts, ka tikpat kā nebija iespējams paelpot. Čudzinska ieslēdza savu elpošanas aparātu. Ļoti slāpa.

Bēniņos liesmas izveidoja sienu. Daļa koka siju, kuru dēļ tika apietas ugunsdrošības prasības, bija nodegušas.

Apmēram plkst.19.50, stundu pēc ugunsdzēsēju ierašanās, Čudzinsku apņēma ausis plosošs dārds. "It kā buldozers izgāztuvē nomestu desmitiem lielu akmeņu," viņa stāsta.

Bija nogāzusies katedrāles smaile. Trieciens bija tik spēcīgs, ka aizcirta visas katedrāles durvis un izpostīja vairākas arkas.

VIDEO: Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēks tuvplānā 

Par ugunsdzēsības operāciju atbildīgie atsauca atpakaļ visus ugunsdzēsējus. Izmantojot Sēnas ūdeni, viņi centās apdzēst liesmas no apakšas. Bet lielas jēgas no tā nebija.

Pirms smailes krišanas Čudzinskas komanda pamanīja, ka liesmas apdraud katedrāles ziemeļu torni. Šis novērojums izmainīja operācijas gaitu.

Tornī bija astoņi koka konstrukcijās iekārti metāla zvani. Ja konstrukcijas nodegtu, milzīgie zvani krītot nopostītu torni. Ja kristu ziemeļu tornis, tas varētu sagraut gan dienvidu torni, gan arī katedrāles galveno konstrukciju.

GALERIJA: kā maziem solīšiem virzās uz priekšu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana

Kas jāziedo, tas jāziedo

Parīzes ugunsdzēsības dienesta priekšnieks, ģenerālis Žans Klods Gajē par notikumiem informēja amatpersonas, tai skaitā Parīzes mēru Annu Idalgo un ceturtā rajona mēru Vēlu.

Katedrāles bēniņi vairs nebija glābjami - uguns tos nopostīs. Viņa brigādes pieliks visus spēkus, lai paglābtu torņus. Īpaši ziemeļu torni, kas jau dega.

"Viņš ienāca un pateica - pēc 20 minūtēm zināšu, vai esam to zaudējuši," atceras Vēls. "Mēs zinājām, ko viņš gribēja teikt. Ka Parīzes Dievmātes katedrāle varētu sabrukt."

"Tobrīd bija skaidrs, ka daži ugunsdzēsēji dosies iekšā katedrālē nezinot, vai no tās iznāks," piebilst Vēls.

Francijas prezidents Emanuels Makrons klusēja, bet šķietami deva atturīgu piekrišanu Gajē lēmumam, norāda "The New York Times".

Ugunsdzēsēji gatavojās otrajai kaujas fāzei. Situācija rādījās drūma.

No ziemeļu torņa cēlās biezi dūmi un lidoja karsti ogļu gabali, izdedzinot caurumus ugunsdzēsēju šļūtenēs. 

Ugunsdzēsēju seržantam Remī Lemēram radās ideja: ja nu ugunsdzēsēji dotos atpakaļ uz dienvidu torni, līdzi ņemot divas ar ugunsdzēsības auto saslēgtas šļūtenes, tas dotu lielāku spiedienu nekā katedrāles ugunsdzēsības caurules, kas tika izmantotas līdz tam. No turienes varētu ieiet degošajā ziemeļu tornī un apdzēst tur esošo ugunsgrēku.

Tā bija riskanta stratēģija, taču saņēma apstiprinājumu. "Sākumā mēs negribējām iet, jo nebijām droši, ka būs atkāpšanās ceļš," stāsta Lemērs.

Ugunsdzēsēju grupa no blakus rajona attiecās iet liesmās, bet cita komanda piekrita.

Starp abiem torņiem tika novietota savienojoša platforma. Pāri katedrāles sienai tika pārmestas divas šļūtenes. Ugunsdzēsēji sāka dzēst liesmas, kaut arī koka struktūras, kurās bija iekārti metāla zvani, varēja kuru katru mirkli uzkrist viņiem virsū.

Ugunsdzēsēji kāpa arvien augstāk, spītējot briesmām. Ap plkst. 21.45 liesmas bija apvaldītas.

"Viņa ir glābta," paziņoja ģenerālis Gontjē, kurš uzrāpās katedrāles balkonā, lai novērtētu situāciju.

Ap plkst.23.00 amatpersonas saņēma ziņas, ka uguns torņos savaldīta. Prezidents Makrons pusstundu vēlāk televīzijā sacīja: "Lielākās briesmas ir garām, bet kauja vēl nav beigusies."

Glābšanas darbi turpinājās naktī. Laimīgā kārtā neviens cilvēks nezaudēja dzīvību.

Vainīgo meklēšana

Pēdējo trīs mēnešu laikā izmeklētāji veikuši apmēram simt pratināšanas un meklējuši pierādījumus, kas varētu norādīt uz ugunsgrēka cēloni. Viņi koncentrējas uz versiju, ka pie tā vainojams īssavienojums - vai nu smailes elektriskajos zvanos, vai arī renovācijas darbinieku izmantotajos liftos. Netiek izslēgta arī versija, ka ugunsnelaimi izraisīja kāda strādnieka izmests izsmēķis.

"Mēs neizslēdzam nevienu scenāriju. Zinām tikai to, ka nebija krimināla nodoma," sacīja informācijas avots Parīzes policijā, kurš vēlējās palikt anonīms.

Atbildīgie baznīcas darbinieki un ugunsdrošības firma "Elytis" vaino viens otru par aizkavēšanos, bez kuras, iespējams, ugunsgrēks nebūtu nodarījis tik lielus postījumus.

Makrons dažas dienas pēc liktenīgajiem notikumiem pasniedza apbalvojumus simtiem ugunsdzēsēju un policistu. Daudzi parīzieši pēc ugunsgrēka uz ugunsdzēsēju depo nesa nelielas dāvanas un ziedojumus. Tika saņemtas vēstules no visas pasaules.