Nausēda premjera amatam nominē demisionējušo Skverneli

"Izvirzu šo kandidatūru, ņemot vērā, ka to atbalsta Seima vairākums, un vēloties nodrošināt darba nosacījumus tādai valdībai, kura var strādāt efektīvi, tātad valdībai, kurai Seims uzticas," norādījis prezidents.

Pēc viņa teiktā, Skverneļa politiskā pieredze, kas uzkrāta gan premjera amatā, gan pirms tam iekšlietu ministra amatā, palīdzēs viņam pārvarēt izaicinājumus, kas saistīti ar turpmāko darbu.

Paredzēts, ka par premjera apstiprināšanu parlaments balsos otrdien, 23.jūlijā.

Pēc šā balsojuma prezidents kopā ar prezidentu veidos atjauninātās valdības sastāvu, kas tiks apstiprināts ar prezidenta dekrētu, bet jau šodien un rīt Nausēda gatavojas tikties gan ar Skverneli, gan koalīcijas partneru līderiem.

Skvernelis trešdien paziņoja, ka atjauninātajā valdībā nomainīsies vairāk par vienu ministru, un tas nozīmē, ka saskaņā ar likumu Seimam būs no jauna jābalso par valdības programmu, jo kopš šīs valdības izveides 2016.gada nogalē tajā būs nomainīta kopumā vairāk nekā puse ministru.

Kā ceturtdien sacījis prezidents, atjauninātās valdības sastāvs noskaidrosies tuvākajās dienās, bet šobrīd viņš vēl nav saņēmis no premjera konkrētas ministru kandidatūras.

Jau ziņots, ka 5.jūlijā līdzšinējās valdošās koalīcijas partijas - Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija - parakstīja līgumu par jaunas koalīcijas izveidi ar divām partijām, kuru frakcijas koalīciju līdz šim atbalstījušas konkrētos parlamenta balsojumos, - partiju "Kārtība un taisnīgums" un "Lietuvas poļu vēlēšanu akciju-Kristīgo ģimeņu savienību". Koalīcijas partijas savā starpā vienojušās par valdības sastāva pārskatīšanu. Lietuvas parlamentā, kurā ir pavisam 141 deputāts, šīs partijas kopumā kontrolē 76 mandātus.

Šobrīd zaļzemnieki valdībā formāli kontrolē divpadsmit ministrijas, bet sociāldarbieši - divas. Saskaņā ar jauno koalīcijas līgumu zaļzemnieki patur deviņus ministru portfeļus, pārējiem partneriem atstājot piecus.

Pēc neoficiālas informācijas, atjauninātajā ministru kabinetā paredzēts nomainīt zemkopības un satiksmes ministrus, iespējams, arī iekšlietu un aizsardzības ministrus, bet varbūt arī vēl kādu kabineta locekli atkarībā no koalīcijas un premjera izvēles un prezidenta lēmuma, kā arī no tā, vai kāds no pašreizējiem ministriem netiks nominēts Eiropas Savienības komisāra amatam.

Līdz šim diskusijās par iespējamo valdības sastāvu visvairāk domstarpību izraisījis aizsardzības ministra portfelis.

Šis amats saskaņā ar koalīcijas līgumu pienākas partijai "Kārtība un taisnīgums", tikmēr prezidents izteicies, ka gribētu, lai Aizsardzības ministriju arī turpmāk vadītu pašreizējais ministrs zaļzemnieks Raimunds Karoblis, bet viņa vārds tiek minēts arī iespējamo Lietuvas eirokomisāru sarakstā.

Nausēda iepriekš solījis, ka aktīvi piedalīsies valdības veidošanas procesā, izteicis vēlmi valdībā redzēt arī sievietes un uzsvēris, ka nepieļaus eksperimentus ar svarīgākajām ministrijām, īpaši Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju, taču par valdības locekļiem viņš var iecelt vienīgi tos politiķus, kurus atbalsta parlamenta vairākums.