Nozīmīga problēma mūsdienu sabiedrībā ir tā, ka lielveikalos par ļoti izdevīgu cenu ir iespējams iegādāties pārtikas produktus lielos iepakojumus. Pircēji labprāt vēlas izmantot iespēju par mazāku naudas summu iegādāties vairāk, taču nereti produkts sabojājas, pirms to paspēj izlietot. Tādā gadījumā no ietaupījuma nekas daudz pāri nepaliek, jo produkts tiek izmests. Šai problēmai uzmanību pievērsusi iepakojumu ražotāja, starptautiskā uzņēmuma „IMMER Group” prezidente Irina Mirošņika, kura portālam TVNET plašāk pastāstīja par to, kādēļ izdevīgāk ir iegādāties tieši mazos iepakojumus.
Negatīvs ieradums, kura dēļ cilvēki daļu naudas burtiski izmet mēslainē (12)
Mirošņika saka, ka pārtikas produktu izmešana atkritumos ir nozīmīga problēma un tās risinājumu pašlaik meklē daudzi uzņēmumi. Problēma ir jārisina kopumā, jo tā attiecas ne tikai uz iepakojuma ražotājiem, bet arī uz lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem, mazumtirdzniecības ķēdēm un katru no mums mūsu mājsaimniecībās.
"Mēs ļoti daudz pārtikas izmetam atkritumos, tā tas ir. Vispirms iztērējam naudu, lai iegādātos pārtiku, bet vēlāk daļu no tās izmetam miskastē," saka Mirošņika.
Viņa saka, ka, no vienas puses, mēs šādi zaudējam naudu, bet no citas puses – neizmantojam tos resursus, kas ir doti.
"Pirmkārt, šādā veidā zaudējam naudu, otrkārt, neizmantojam tos resursus, kas ir doti. Tāpat mēs arī nepadomājam par cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas finanses, un viņi nevar atļauties regulāri iegādāties pārtiku. Treškārt – tas ir milzīgs ekoloģiskais kaitējums planētai, jo lielu daļu no CO2 izmešiem atmosfērā rada tieši izmestie pārtikas produkti," pauž Mirošņika.
Par to, kāda loma ir iepakojumam, Mirošņika pauž, ka iepakojums pagarina produkta glabāšanas laiku. Šeit gan jāatceras, ka iepakojumam ir jābūt pareizam. Parasti iepakojums nodrošina aizsargfunkciju un sniedz informāciju par konkrēto produktu.
"Tā ir daļa no mentalitātes – piemēram, es nepērku lielos iepakojumus, jo zinu, ka konkrēto produktu tik lielā daudzumā nevarēšu patērēt. Nav jēgas pirkt pusotru litru kefīra, zinot, ka tas ledusskapī sabojāsies. Tāpēc labāk ir nopirkt kefīru 200 mililitru iepakojumā, par ko zinu, ka tas nesabojāsies, jo laikus varēšu to izlietot," tā Mirošņika.
Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka iepakojumi mēdz būt dažādi – ņemsim par piemēru biezpienu. Ir tādi iepakojumi, kas ļaus saglabāt biezpienu svaigu 2-3 dienas, bet ir arī tādi, kas ļaus pagarināt derīguma termiņu līdz pat 10 - 25 dienām. Tas pats attiecas uz sieriem – iepakojums ietekmē to, cik ilgi produkts saglabāsies labā kvalitātē.
Katram cilvēkam tomēr būtu jāmaina domāšana un jāiegādājas mazāki iepakojumi, ja vien tiešām nav vajadzības pēc lielāka produkta apjoma. Jāsaprot, ka mēs nevaram uzreiz izlietot tos produktus, kas ir lielajos iepakojumos, līdz ar to daļa produkta tiks izmesta, jo tas vienkārši sabojāsies.
"Tā nauda, ko it kā ieekonomēsim, patiesībā tāpat nonāks mēslainē. Iegādāties produktus mazākā iepakojumā ilgtermiņā būs gan izdevīgāk, gan arī ekoloģiskāk. Produktu iegāde mazākā iepakojumā uz īsāku periodu ir ne tikai izdevīgāka, bet arī videi draudzīgāka," norāda "IMMER Group" prezidente.
Pilnu interviju ar Irinu Mirošņiku portālā TVNET lasiet trešdien, 24. jūlijā!