"Zeleniāļi" nāk! Ko gaidīt no Ukrainas parlamenta vēlēšanām? (27)

Pirms trim mēnešiem Zelenskis uzvarēja Ukrainas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 73% vēlētāju balsu. 

Stājoties amatā, Zelenski gaidīja cīņa ar "naidīgu parlamentu", bet gaidāms, ka situācija pēc vēlēšanām būs pavisam citāda - prognozēts, ka paša Zelenska partija "Tautas kalps" savāks 40-50% balsu, ziņo raidorganizācija "Euronews".

Partija izmanto to, ka ukraiņiem apnikuši vecā kaluma politiķi. Liela daļa "Tautas kalpa" sarakstā atrodamo kandidātu ir jaunpienācēji, no kuriem daļa tika izvēlēta realitātes šovam līdzīgā procesā.

Zelenskis kopš ievēlēšanas uzņēmis prorietumniecisku kursu un solījis ekonomiskās reformas, taču izpelnījies kritiku par saitēm ar oligarhu Igoru Kolomoiski, kura telekanāls raidīja Zelenska seriālu "Tautas kalps".

Seriāla vārdā nosauktās partijas galvenais sāncensis ir prokrieviskā "Opozīcijas platforma - Par dzīvi", kam prognozē līdz 13% vēlētāju balsu, galvenokārt no Ukrainas austrumu un dienvidu rajoniem. Politiskais spēks solījis uzlabot attiecības ar Krieviju un ierosinājis piešķirt autonomiju konfliktu plosītajiem Austrumukrainas reģioniem.

Aptaujas liecina, ka parlamentā ar 8-10% balsu varētu iekļūt arī eksprezidenta Petro Porošenko partija "Solidaritāte", bet bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partija "Tēvzeme" varētu iegūt apmēram 7-9% balsu. Zelenskis, Porošenko un Timošenko bija galvenie sāncenši cīņā par prezidenta amatu.

Ap 8% vēlētāju balsu varētu iegūt arī partija "Balss", ko maijā izveidoja populārais ukraiņu mūziķis Svjatoslavs Vakarčuks no grupas "Okean Elzy".

Ja reālais balsu sadalījums izrādīsies līdzīgs, no parlamenta tiks izstumtas vairākas partijas, tai skaitā galēji labējā Radikālā partija un vairāki kreisie politiskie spēki.

"Zeleniāļi" nāk!

Šīs vēlēšanas iezīmē politisko paaudžu nomaiņu Ukrainas politiskajā ainavā, kā arī sniegs Zelenskim vēl neredzētu politisko dominanci, norāda domnīca "Atlantic Council".

Politiskie komentētāji jau nokristījuši Zelenska partijas kandidātus - politisko aktīvistu, uzņēmēju un vienkārši populāru personu pulciņu ar dažiem pieredzējušākiem politiķiem - par "zeleniāļiem", kuri nākamos piecus gadus diktēs toni Ukrainas politikā.

Optimisti uz to raugās kā jaunu ēru, kas varētu fundamentāli izmainīt Ukrainas visnotaļ "netīro" politisko virtuvi. Savukārt pesimisti Zelenska fenomenu raksturo kā atjautīgu un oportūnistisku polittehnologu darba paraugdemonstrējumu.

Lai arī kurš no šiem variantiem izrādīsies tuvāks patiesībai, liels skaits "zeleniāļu" Ukrainas parlamenta 450 deputātu vietās rada bažas, ka daudzos jautājumus partijas iekšienē varētu rasties viedokļu sadursmes. 

"Atlantic Council" norāda, ka "Tautas kalpam" varētu būt grūti atrast koalīcijas partnerus. Zelenska paustie politiskie uzskati ir diametrāli pretēji tiem, ko pauž prokremliskā "Opozīcijas platforma", kā arī vēlēšanās ar smagu sakāvi zaudējušo Porošenko un Timošenko partijas varētu nevēlēties sadarboties.

Viens no ticamākajiem variantiem ir "skatuves mākslinieku koalīcija". Proti, Zelenska un Vakarčuka partijas kopā varētu iegūt vairāk nekā 50% balsu. Divu politiķu-slavenību koalīcija - tas būtu kas Ukrainas politikā nepieredzēts.

Tomēr Zelenska un mazākā mērā arī Vakarčuka partijām prognozētie panākumi norāda, ka Ukrainas vēlētāji jūtas veco politiķu pievilti un vēlas redzēt jaunas vēsmas un "autsaiderus" uz politiskās skatuves.

Lielākais zaudētājs - Putins

"Atlantic Council" norāda - lielākais zaudētājs Ukrainas vēlēšanās varētu izrādīties Krievijas autokrāts Vladimirs Putins.

Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā 2014.gadā prokrieviskie politiskie spēki Ukrainā baudīja lielu atbalstu: pirms septiņiem gadiem prokrieviski noskaņotās partijas parlamenta vēlēšanās ieguva vairāk nekā 50% balsu un izveidoja koalīciju.

Tagad vienīgajai promaskaviskajai partijai neprognozē vairāk par 13% balsu.

Arī aprīlī notikušajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās Krievijai draudzīgajiem kandidātiem pārlieku neveicās.

Lai arī diskusijas par Ukrainas politiku pēdējos mēnešos galvenokārt koncentrējas uz Zelenski, iespējams, ka 2019.gadā notikušo vēlēšanu kontekstā Krievijas ietekmes mazināšanās ir pat nozīmīgāks pavērsiens, secina domnīca.