Irānas bīstamā likme ar kuģa sagrābšanu grauj tās uzticamību pat sabiedroto acīs (11)

Kā vēstīts, Irāna pagājušajā nedēļā Hormuza šaurumā sagrāba britu tankkuģi "Stena Impero", šādi rīcību skaidrojot ar to, ka kuģis "pārkāpis starptautiskās tiesības". Uz šā kuģa atrodas arī viens Latvijas valstspiederīgais.

Šis Irānas solis jau saņēmis plašu rietumvalstu nosodījumu.

Sagrābjot citas valsts tankkuģi, Teherāna faktiski ir ķērusies pie pirātisma starptautiskajos ūdeņos.

Laikā, kad Irāna būtu varējusi sākt iegūt jaunus sabiedrotos un ietekmēt cilvēkus pasaules varas koridoros, tā skaidri parāda, ka tā var būt arī bīstamas nestabilitātes spēks, tādējādi apliecinot tās oponentu iepriekš pausto bažu patiesumu.

Irānai ir pamatotas tiesības būt dusmīgai saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās, kuras mērķis bija panākt, ka Irāna ierobežo savu kodolprogrammu apmaiņā pret tai noteikto ekonomisko sankciju mīkstināšanu.

Tam piekrīt arī Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Eiropas Savienība – tās iebilda pret ASV lēmumu atjaunot sankcijas Irānai, kas, saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) novēroto, pildīja visas saistības, ko tai noteica kodolvienošanās.

Vācija, Francijas un Lielbritānija kopīgi strādāja, lai palīdzētu Irānai apiet ASV sankciju režīmu, tādējādi dodot zināmu finansiālu “atelpu” Irānas valdībai, kas panāca kodolvienošnas, neskatoties uz Irānas stingrās politikas piekritēju iebildumiem.

Tomēr tagad liberālākas balsis Teherānā ir pieklusušas un Irānas tonis attiecībā uz Rietumiem kļūst arvien nepiekāpīgāks.

Saprotams, ka Irāna ir neapmierināta arī ar tās tankkuģa “Grace I” aizturēšanu Gibraltārā pirms divām nedēļām. Tomēr Lielbritānija un Irāna sarunu ceļā mēģina vienoties gan par kuģa atbrīvošanu, gan par kodolvienošanās glābšanu.

Tomēr tagad Irānas Revolucionārā gvarde bez likumīga pamatojuma starptautiskajos ūdeņos ir sagrābusi britu kuģi, tādējādi vēl vairāk saasinot Irānas jau tā saspīlētās attiecības ar Rietumiem.

Sagrābjot britu kuģi Irāna ir izrādījusi agresiju, kas, teorētiski, var novest pie tikpat agresīvas atbildes reakcijas.

Nav gan izslēdzams, ka tieši to arī vēlās Irānas stingrās politikas piekritēji, kuri vienmēr sūdzējušies, ka 2015.gadā noslēdzot kodolvienošanos, Irāna piekāpusies pārāk daudz, tādējādi sevi pazemojot.

Britu kuģa atgūšana var tikt īstenota ar spēku. Tomēr šāda scenārija gadījumā Hormuza šaurumā un Persijas līča reģionā varētu atgriezties nedrošā situācija, kāda bija vērojama “tankkuģu karos”, kas risinājās Irānas-Irākas kara laikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Lai izvairītos no karadarbības vienā no galvenajiem naftas transporta ceļiem pasaulē, Lielbritānija un citas valstis varētu izvēlēties risināt sarunas ar Irānu.

Tomēr Irānas režīma uzticamību un gatavību sadarboties kuģa sagrābšana ir nopietni iedragājusi, tikai nostiprinot Irānas kā nestabilitātes spēka reputāciju.

Šajā “kaujā” Irāna varbūt ir uzvarējusi, tomēr pēdējo notikumu kontekstā arvien skaļākas kļūst balsis, kas sāk runāt par nepieciešamību pēc režīma maiņas Irānā.

Hormuza šaurums ir nozīmīga globālā naftas transporta artērija – caur to plūst aptuveni 24% globālo naftas piegāžu, un tas ir vienīgais ceļš Persijas līča reģiona naftas transportam uz pārējo pasauli.