Iedzīvotāju tēriņu paradumi: kā Latvijas iedzīvotāji izskatās uz pasaules fona (2)

Kopš 2014. gada „Ferratum” grupa lūdz saviem klientiem dalīties ar viņu tērēšanas paradumiem, un aptauja tiek veikta divas reizes gadā – Eiropas vasaras brīvdienās un tieši pirms Ziemassvētkiem.

Aptaujas mērķis ir pārskatīt klientu tērēšanas uzvedību brīvdienās, kā arī noskaidrot, kāda veida pirkumi tiek veikti un kādas ir galvenās atšķirības starp vairāku valstu iedzīvotājiem. Šī gada vasaras pētījumā piedalījās vairāk nekā 22 000 cilvēku, kas ir lielākais uzņēmuma veidotais pētījums.

Pētījums tika veikts 17 pasaules valstīs. Tiek norādīts, ka vidēji vasaras brīvdienu izdevumi attiecībā pret mājsaimniecības ienākumiem ir 34% apmērā. Visvairāk tērē Meksikas iedzīvotāji, kuri vasaras tēriņiem velta 66% no ienākumiem, un tai seko Bulgārija ar 56%. Pirmo trijnieku noslēdz Spānija (51%), un tai seko Latvija un Igaunija, kuru iedzīvotāji tērē attiecīgi 43% un 42% no mājsaimniecības ienākumiem.

Šajā jomā vistaupīgākās valstis ir Vācija, Somija, Dānija (attiecīgi 29%, 28% un 26%), kā arī Brazīlija (13%) un Rumānija, kuras iedzīvotāji vasaras tēriņiem velta vien 12% no ienākumiem.

Globālā līmenī vislielākie tēriņi tiek veltīti ceļošanai – to dara 22% aptaujāto. (15% ceļo vietējā mērogā, 7% uz ārzemēm). Vēl 12% aptaujāto norādījuši, ka vasarā izdevumi tiek veltīti atpūtai ģimenes lokā un sporta aktivitātēm, kā arī vasaras festivālu apmeklēšanai, savukārt katrs desmitais vasarā paredz tēriņus mājas un dārza mēbeļu, kā arī vasaras apģērba iegādei. Mazāks skaits aptaujāto vasaras izdevumos ierēķina ar dzīvesvietas uzlabošanu saistītās izmaksas, dalības maksu par vasaras aktivitātēm bērniem, labsajūtas pakalpojumiem un SPA, kā arī sporta spēļu apmeklēšanai.

39% aptaujāto prognozē, ka šogad vasaras izdevumu apjoms nepārsniegs pagājušā gada līmeni, bet katrs trešais norādījis, ka izdevumi varētu būt mazāki nekā pērn. 28% aptaujāto norādījuši, ka šā gada vasarā izdevumi varētu būt lielāki nekā šajā pašā laika posmā pērn.

Mūsdienās arvien lielāka loma ir arī interneta veikaliem, kur cilvēki veic būtisku daļu pirkumu. Vasaras brīvdienu pirkumu iegādē internetā aktīvākie ir Lielbritānijas iedzīvotāji – šeit 39% cilvēku plāno iegādāties vasaras pirkumus internetā. Mazliet atpaliek Spānija (38%) un Nīderlande (36%). Vēl vienlīdz augsta aktivitāte vērojama Vācijā un Rumānijā (abās valstīs 33%).

Vasaras iepirkumus internetā viskūtrāk ir gatavi iegādāties Latvijas un Somijas iedzīvotāji (23%). Mazliet lielāka aktivitāte ir vērojama Horvātijā un Brazīlijā (attiecīgi 24% un 25%).

Izdalot atsevišķi ceļojumus, iezīmējas visai interesanta aina: visvairāk naudas – 65% no saviem ienākumiem - ir gatavi tērēt Vācijas iedzīvotāji. Tāpat uz izdevumiem ceļojumos ir aktīvi Dānijas un Nīderlandes iedzīvotāji (61% un 57%), nedaudz atpaliekot Polijas (56%) un Bulgārijas (55%) iedzīvotājiem.

Arī šajā jomā viszemākais rādītājs ir Latvijai – tās iedzīvotāji ceļošanai ir gatavi veltīt 40% no saviem ienākumiem. Nedaudz augstāki rādītāji ir Kanādai (45%) un Brazīlijai (47%).

Neraugoties uz to, ka Kanādas un Brazīlijas iedzīvotāji ir gatavi ceļojumiem izdot mazāku naudas summu, tieši šajās valstīs ceļojošie ir visvairāk gatavi maksāt vairāk par 100 eiro uz nakti viesnīcā. Šādu gatavību pauduši 54% Kanādas un 49% Brazīlijas iedzīvotāji. Nedaudz atpaliek Polija (46%), savukārt pirmo piecinieku noslēdz Skandināvijas valstu iedzīvotāji – Norvēģija (35%) un Zviedrija (32%).

Vismazākie rādītāji šajā jautājumā ir Latvijā un Rumānijā – tikai 3% no šajās valstīs aptaujātajiem ir gatavi par viesnīcu maksāt vairāk nekā 100 eiro. Spānijā, Horvātijā un Meksikā šādu gatavību pauduši 7% aptaujāto.

Aptauju veica „Ferratum Group”, kas aptaujāja savus aktīvos klientus 17 valstīs, izmantojot standartizētu tīmekļa aptauju. Ienākumi norādīti vietējā valūtā un relatīvais patēriņš vasarā aprēķināts pēc ģimenes rīcībā esošo ikmēneša ienākumu attiecības katrā valstī.

Aptaujā piedalījās vairāk kā 22 000 mājsaimniecību. Respondenti bija vecumā no 18 līdz 61 gadam un 53% no dalībniekiem bija sievietes. Vidējie pieejamie dalības mājsaimniecību neto ienākumi bija no €827– €3934. Vidējais mājsaimniecības lielums respondentu starpā bija 2,9 cilvēki.

Papildus demogrāfijas faktoriem respondentiem tika vaicāts par viņu rīcībā esošajiem ikmēneša neto ienākumiem, cik daudz viņi tērē vasaras brīvdienām, kādām aktivitātēm viņi tērē naudu.

Aptaujā tika izmantota katras valsts atbilstošā valūta. Atbildes tika izlīdzinātas, lai atspoguļotu atbilstošo pirktspēju katrā valstī. Visi aptaujas respondenti bija anonīmi.

Raksts tapis sadarbībā ar "Ferratum Bank".