Nekā nedarīšana varbūt ir noderīgāka, nekā iepriekš domāts (4)

Aizņemtība – tas ir statuss, ko mēs nereti paši sev piedēvējam pat tad, ja arī nemaz tik aizņemti neesam. Tomēr domas par savu aizņemtību rada visai nozīmīgu ietekmi uz dzīves kvalitāti, nereti radot arī aizmetņus izdegšanas sindromam, trauksmei un citām ar stresu saistītām kaitēm.

Tomēr, lai apturētu šo trako skrējienu, ir viens ļoti efektīvs veids, un tas nav saistīts ar vingrinājumiem vai veselīgām diētām. Nīderlandē šo paņēmienu sauc par „niksen”, bet latviešu valodā – par nekā nedarīšanu.

Ko īsti nozīmē – „neko nedarīt”?

Ir grūti definēt, ko tad īsti nozīmē nekā nedarīšana, jo patiesībā mēs vienmēr kaut ko darām – pat tad, ja arī guļam. Psiholoģe Dorīna Dodžena Magī, kura pēta garlaicību, norāda, ka nekā nedarīšana ir pielīdzināma automašīnai, kuras dzinējs darbojas, bet tā stāv uz vietas un nekur nebrauc.

„Es domāju, ka garlaicība ir saistīta ar brīdi, kad mums vienkārši nav plāna, ko darīt. Mēs vienkārši esam, bet neko nedarām,” saka psiholoģe.

Tikām Lenkašīras Centrālās universitātes psiholoģe Sandija Manna norāda, ka nekā nedarīšana var būt arī „citu lietu darīšana, kas konkrētajā brīdī nav jādara. Iespējams, ka pie vainas ir motivācijas trūkums, jo vajadzīgo lietu nevēlamies darīt. Tā vietā mēs atrodam citu nodarbi.”

Praktiskākā izpratnē nekā nedarīšanas ideja ir apzināta laika un enerģijas veltīšana dažādām šķietami bezjēdzīgām aktivitātēm, kā skatīšanas ārā pa logu vai vienkārši nekustīga sēdēšana. Daudzi cilvēki šādas aktivitātes var saukt arī par slinkuma izpausmi un lieku laika izšķiešanu.

Tomēr tā vis nav. Mūsdienās arvien vairāk darba devēju uzstāj, lai darbiniekiem ir ne tikai viens pārtraukums, kas paredzēts pusdienām, bet gan vairāki – brīžos, kad jūtamies izsmelti, noguruši vai garīgi nomākti, produktivitāte krītas, līdz ar to ir jādod nelieli pārtraukumi, lai spētu atjaunoties.

Kāpēc nekā nedarīšana ir svarīga?

Kopumā mūsu kultūra nepieļauj sēdēšanu bezdarbībā, nemaz nerunājot par dažādām sekām, kas var skart garīgo veselību, produktivitāti un citas dzīves jomas. Tehnoloģijas nekā nedarīšanu var padarīt arī daudz sarežģītāku. Viedtālrunis nereti ir galvenais traucēklis, kas cilvēkam arī nakts laikā neļauj atpūsties, tādējādi liekot smadzenēm strādāt nepārtraukti. Neļaujot sev atpūsties, mūsu smadzenes var pārgurt.

Tādēļ, neraugoties uz darba svarīgumu, ļoti būtiski ir dot smadzenēm kaut nelielu atelpu. Mannas veiktajā pētījumā noskaidrots, ka „sapņošana atvērtām acīm” ir ļoti noderīga – tā padara mūs kreatīvākus un ļauj vēsāk reaģēt problemātiskās situācijās. „It īpaši radošu profesiju pārstāvjiem pirms kādu kreatīvu ideju izpaušanas ir nepieciešams dažas minūtes pasēdēt mierā un pabūt vienatnē ar savām domām,” saka Manna.

Produktivitātes eksperts Kriss Beilijs turpina pētnieces sacīto: „Ja mūsu enerģija ir ļoti zema, skaidrs, ka arī produktivitāte nebūs laba. Enerģija ir kā degviela, kas darbina produktivitāti.”

Nekā nedarīšana var palīdzēt arī risināt dažādas problēmas. „Pēc nelielas atelpas un nekā nedarīšanas brīža smadzenes ir mazliet atpūtušās un uz lietām varam noskatīties ar vēsāku prātu,” saka profesors Manfrēds Kets de Vrī.

Tomēr biznesa un dzīves straujo ritējumu ir grūti apturēt, un īsu paužu ieviešana ikdienas dzīvē sākotnēji var šķist ļoti grūts uzdevums. Tāpēc eksperti ir apkopojuši vairākus ieteikumus.

Izbrīvē laiku nekā nedarīšanai un aizpildi šo laiku ar jēgu

Vispirms ir jāsaprot, kurā dienas posmā ir visproduktīvākais un kreatīvākais laiks, un pēc tam jāsaprot, kad „smadzenes sāk atslēgties”. Beilijs norāda, ka tieši šajā brīdī ir nepieciešams doties nelielā pastaigā vai paņemt pauzi. Svarīga ir arī cilvēka vēlme to darīt. „Es nekad neko nedaru bez jēgas. Saprotu, ka bez pārtraukumiem nevaru būt tik produktīvs, cik gribētu,” saka de Vrī.

Eksperts iesaka sastādīt prioritātes, kas cilvēkam ir patiesi svarīgas un no kurām cilvēks var gūt baudu, kā arī to, kas ļaus viņam atslābināties. Fokusējoties uz patiesi nepieciešamām lietām dzīvē, var iegūt papildu brīvo laiku. Tādējādi – gūt labumu no pauzēm, mēģinot atslābināties arī tad, kad ilgāks laiks jāgaida rindā vai jāgaida bērni pārnākam mājās no skolas.

Jāaizmirst par aizņemtības kultūru

Ja atpūtas brīdī neko nedari, tad izmanto šo brīdi lietderīgi. Ja kāds arī pārtraukuma laikā uzdod jautājumu „ko tu dari?”, jāatbild – „neko”. Par to nav jāatvainojas. Citreiz cilvēki paši atvainojas un raizējas, ka tagad citi domās, ka viņš ir sliņkis, kas darba laikā izvēlas neko nedarīt. Tomēr nekā nedarīšana nav saistīta ar slinkumu – tā ir dzīves prasme, kā censties izvairīties no nepārtrauktas aizņemtības radītā diskomforta.

Padomā par savām cerībām

Mācības prasa laiku un pūles, tāpēc arī nav jāuztraucas, ja uzreiz nav skaidrs, kā lietderīgi izmantot nekā nedarīšanas pārtraukumus. Jāsaprot, ka vismaz sākumā sēdēt un neko nedarīt var būt morāli grūts uzdevums. Tomēr, lai to pārvarētu, ir jācenšas un jātrenējas.

Magī norāda, ka tas parasti paredz jaunas darba rutīnas izveidošanu. „Vispirms jums var likties ļoti grūti to izdarīt. Tomēr pēc kāda laika nāks apziņa, ka nekā nedarīšanas pārtraukumi patiesībā tik slikti nav, un tad arī būs galvenā atziņa: „Jā, tas tiešām šķiet lieliski!””

Pārkārto savu vidi

Nav nekāds jaunums, ka apkārtējā vide var būtiski ietekmēt to, kas notiek ar mums. Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, kāda ir fiziskā vide gan mūsu mājās, gan arī darba vietā. Eksperti iesaka turēt pēc iespējas tālākā un nepieejamākā vietā elektroniskās ierīces, lai padarītu savu tuvāko apkārtni draudzīgāku „nekā nedarīšanai”. Tāpēc mājās var izvietot ērtāku krēslu, spilvenus un segu, savukārt televizoru aizstāt ar citiem dizaina elementiem.

Domā kreatīvi

Ja nav iespējams bez nekā nedarīšanas nosēdēt mājās vai darba vietā, tad labāk ir doties uz vietējo parku vai spa salonu. „Cilvēkiem reizēm patīk dalīties savā garlaicībā ar citiem, tāpēc viens no labiem ieteikumiem ir sarīkot kopīgu nekā nedarīšanas ballīti kopā ar draugiem,” saka Magī.

Savukārt Beilijs norāda, ka ir svarīgi eksperimentēt ar dažādu dzīvesstilu meklējumiem. Tā, piemēram, viņš reiz ir nedēļu atslēdzis visas komunikācijas ierīces un „ļāvis izlaist visu gaisu no riepām”, kas arī ļoti noder veiksmīgas smadzeņu darbības atjaunošanai.

Eksperti norāda: pat ja ideja par nekā nedarīšanu liekas nepatīkama, to var pārvērst par produktīvu nodarbi, piemēram veikalā iegādājoties dažādas rotaļlietas, kā kinētiskās smiltis, kas rosina iztēli.