Otrdien par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līderi tika ievēlēts Boriss Džonsons, līdz ar to automātiski iegūstot arī Lielbritānijas premjerministra amatu. Cietā "Brexit" kaismīgais atbalstītājs Džonsons nomainīs Terēzu Meju, kura premjerministres amatā tā arī nespēja piedāvāt britu parlamentu apmierinošu "šķiršanās" vienošanos. Portāls TVNET atskatās uz Džonsona raibo biogrāfiju.
"Brexit" premjers Boriss Džonsons: karjeras līkloči (3)
Aleksandrs Boriss de Pfefels Džonsons dzimis 1964.gadā Ņujorkā, ASV. Lielāko daļu mūža viņam bija ASV un Lielbritānijas dubultpilsonība, taču 2016.gadā Džonsons atteicās no Savienoto Valstu pilsonības. Intelektuāļu ģimenē uzaugušais Džonsons studēja elitārajā Ītonas internātskolā - šajā laikā viņš Aleksandra vietā sāka izmantot vārdu Boriss un sāka izpausties ekstravagantāk nekā iepriekš. Vēlāk viņš studēja vienā no Oksfordas Universitātes sastāvā ietilpstošajām koledžām.
Neskrupuloza attieksme pret patiesību
1987.gadā Džonsons apprecējās ar aristokrāti Allegru Mostinu-Ouenu, ar kuru iepazinās augstskolā. Pēc kāzām Džonsons kā praktikants sāka strādāt laikrakstā "The Times" un drīz vien iekūlās skandālā: atklājās, ka rakstā par arheoloģisku atradumu karaļa Edvarda II pilī viņš bija iekļāvis sava krusttēva, vēsturnieka Kolina Lukasa komentārus. Taču izrādījās, ka Džonsons šos izteikumus bija sacerējis pats. Kad tas nāca gaismā, Džonsons no laikraksta tika padzīts.
Tomēr šķiet, ka Džonsonam tā nebija mācība. Kopš tā laika viņš iekūlies vairākos skandālos par nepatiesiem un maldinošiem izteikumiem. Bēdīgi slavenākais no tiem - Džonsona apgalvojums, ka Lielbritānija ik nedēļu maksājot Eiropas Savienībai (ES) 350 miljonus mārciņu, ko varētu novirzīt Nacionālajam veselības dienestam. Sarkanais kampaņas autobuss ar šādu saukli ir viens no spilgtākajiem "Brexit" simboliem.
Džonsona piesauktais skaitlis izpelnījās skarbu kritiku - viņa oponenti (tai skaitā Lielbritānijas statistikas pārvaldes vadītājs Deivids Norgrovs) norādīja, ka tas ir ārkārtīgi maldinošs. Kāds aktīvists pat pret Džonsonu sāka lietu par sabiedrības uzticēšanās pievilšanu.
Tomēr netrūkst arī senāku piemēru. No 1989. līdz 1994. gadam Džonsons strādāja par Briseles korespondentu eiroskeptiskajā izdevumā "The Daily Telegraph". Viņa raksti saturēja dažādus "eiromītus", piemēram, ka Brisele plānojot ieviest viena izmēra "eirozārkus" un "banānu policiju", kas regulēšot augļa izliekuma leņķi.
Bijušais ES ārlietu komisārs Kriss Patens intervijā žurnālam "New Statesman" raksturoja Džonsonu kā "vienu no lielākajiem viltus žurnālistikas veicinātājiem".
2004.gadā cita veida samelošanās izmaksāja Džonsonam Konservatīvās partijas vicepriekšsēdētāja amatu. Kad medijos parādījās ziņas par Džonsona dēku ar "Spectator" apskatnieci Petronellu Vaiatu, viņš tās noliedza, vēsta "EuroNews". Vaiatas māte vēlāk apstiprināja baumu patiesumu, un Džonsons tika padzīts no amata.
Politiskā karjera
55 gadus vecais Džonsons ieņēmis augstus amatus, tai skaitā Londonas mēra un Lielbritānijas ārlietu ministra.
Politiķa karjeru Džonsons sāka pēc gadu tūkstošu mijas, kļūstot par parlamenta deputātu. Vēlāk Džonsons kandidēja 2008.gada Londonas mēra vēlēšanās. Kampaņa nepagāja bez skandāliem - sāncensis Džonsonu kritizēja par rasistiskiem un homofobiskiem izteikumiem viņa žurnālista karjeras laikā, kā arī Džonsons pats sev sagādāja lietas klapatas ar atzīšanos, ka studenta gados esot niekojies ar marihuānu un kokaīnu. Neskatoties uz to, Džonsons uzvarēja ar samērā nelielu balsu pārsvaru.
Londonas mēra amatā viņš palika līdz 2016.gadam jeb divus termiņus.
No 2016. līdz 2018. gadam Džonsons bija ārlietu ministrs Terēzas Mejas valdībā, taču atkāpās, jo nebija mierā ar Mejas "Brexit" stratēģiju. Tolaik tika ziņots, ka privāti Džonsons kritiski izteicies par Mejas plāniem saglabāt ciešas attiecības ar ES arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Mejas "Brexit" nedienas turpinājās - nespējot piedāvāt tādu "Brexit" vienošanos, kas būtu pa prātam britu parlamentam, viņa atkāpās no amata. Konservatīvās partijas līderu balsojumā par nākamo līderu, kurš mantos arī premjera krēslu, uzvarēja Džonsons.
Cietā "Brexit" mesija
2016.gadā Džonsons pauda atbalstu Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Atrodoties amatā, Meja panāca "Brexit" termiņa pagarinājumu līdz 2019.gada 31.oktobrim. Otrdien Džonsons apņēmās līdz šim datumam panākt Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.
Džonsona līdzšinējā rīcība vieniem raisījusi bažas, bet citiem cerību, ka valsts varētu izstāties no ES bez vienošanās, politiskajiem paktiem vai pat tikai tālāko sarunu vadlīnijām, norāda "The New York Times".
Meja koķetēja ar bezvienošanās "Brexit" iespēju, taču, iedzīta stūrī, vienmēr centās no tās izbēgt. Džonsons uzstāja, ka vēloties panākt labāku "šķiršanās" vienošanos, bet Apvienotā Karaliste pašreiz noteiktajā termiņā pametīšot ES ar vai bez vienošanās.
Bezvienošanās "Brexit" gadījumā gaidāmas dažādas ekonomiskas un birokrātiskas problēmas, kas smagi skars gan britus, gan arī ES pilsoņus. Lai tās atrisinātu, valstij būs jāslēdz simtiem dažādu tirdzniecības, migrācijas u.tml. līgumu, lai panāktu noteikumus, kas ir tikpat izdevīgi kā pašreizējie. Daudzi ekonomisti uzskata, ka bezvienošanās "Brexit" atstās smagas un ilglaicīgas sekas uz Apvienoto Karalisti.
Džonsons un citi "Brexit" atbalstītāji savukārt uzstāj, ka bažas ir pārspīlētas vai pilnīgi nepamatotas. "Tās ir pilnīgas muļķības," šomēnes teica Džonsons. "Es ar lielu pārliecību prognozēju, ka mums būs veiksmīgs "Brexit", lidmašīnas lidos, mums būs tīrs dzeramais ūdens un sūkalas, no kurām ražot "Mars" batoniņus."
Džonsonam - tāpat kā Mejai - būs jāpārliecina Lielbritānijas parlamentu, kas stingri iestājies pret bezvienošanās "Brexit".