VNĪ lauž līgumu ar Jaunā Rīgas teātra rekonstruētājiem "Rere" (4)

Šā gada 23. jūlijā "Rere Būve" saņēma VNĪ paziņojumu par līguma izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā.

Koks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu, un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu.

"Izpildītājs iesaistījās JRT rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Zaiga Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus," pauda Koks.

Viņš informēja, ka, sākot projekta izpildi, būvnieks veica darbus stingri pēc projekta, kam veikta pilna valsts ekspertīze, izmantojot tajā paredzētos risinājumus un projektētāja noteiktās tehnoloģijas. Būvnieks konstatēja un līdz šim brīdim turpina konstatēt tehniskā projekta būtiskas kļūdas, nepilnības un dažādus vispār neizstrādātus risinājumus, kas apdraud projekta realizāciju.

"Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos. Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība - vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav," skaidroja "Rere Būve" vadītājs.

Tāpat, izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Koks uzsvēra, ka Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu, kādu ietekmi uz blakus esošajām būvēm atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

Ņemot vērā projektā konstatētās kļūdas, "Rere Būve" pieņēma lēmumu drošības nolūkos darbus problēmzonā pārtraukt, lai saskaņā ar Būvniecības likumu un Vispārīgajiem būvnoteikumiem VNĪ kopā ar tā autoriem tās novērstu. "Pārējā zonā būvnieks bija gatavs darbus turpināt, kam VNĪ lika šķēršļus. Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniekam nav tiesību strādāt citādi kā vien pēc tehniskā projekta, kura nepilnības ir jānovērš tā autoram," sacīja Koks.

Viņš pauda gatavību projekta kļūdas risināt pašu spēkiem, lai arī tas nav būvnieka pienākums, jo JRT rekonstrukcijas projekta iepirkums bija par būvniecību, ne projektēšanu. Attiecīgi pasūtītājam šo projekta nepilnību novēršanai jāvēršas pie atbildīgā projektētāja.

"Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus "Witteveen+Bos" no Nīderlandes. Vēl pagājušajā nedēļā, tikšanās laikā starp būvnieku, Nīderlandes ekspertiem, VNĪ un projektētāju, puses vienojās, ka konkrēti risinājumi tiks nodoti līdz 30.jūlijam. Tādēļ jo vairāk izbrīna pasūtītāja vieglprātīgā attieksme pret partneriem un projekta attīstību," teica "Rere Būve" valdes priekšsēdētājs.

Pēc VNĪ aicinājuma, būvnieks esot strādājis, lai novērstu projekta trūkumus paša spēkiem, piesaistot ārzemju speciālistus inovatīvu un drošu risinājumu izstrādei, kas ļautu turpināt darbus objektā - būvnieks atzinis, ka risinājums ir atrasts.

"Saprotam emocionālo fonu, uz kāda VNĪ pieņēmis lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku. Nekvalitatīvi izstrādāta tehniskā projekta dēļ būvniecības process var aizkavēties. Racionāla rīcība no valsts akciju sabiedrības būtu pielikt visas pūles tehniskā projekta sakārtošanā, nevis apstādināt projekta virzību pilnībā. Aicinām VNĪ savu lēmumu pārdomāt, atsaukt uzteikumu un fokusēties uz konstruktīvu projekta realizēšanu. Pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka JRT atgriešanās Smiļģa mājā nenotiks plānotajos termiņos, turklāt atstās finansiālu ietekmi uz valsts saistībām un, ļoti iespējams, projektam pieejamo finansējumu," uzsvēra Koks.

Trešdien plkst.12.30 VNĪ sasaukusi preses konferenci, kurā plānots informēt par JRT rekonstrukcijas turpmāko gaitu. Preses konferencē piedalīsies VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, VNĪ valdes locekles Kitija Gruškevica un Sigita Janvāre, kā arī JRT rekonstrukcijas projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile.

Jau ziņots, ka topošā Jaunā Rīgas teātra projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Atbilstoši iecerēm Jaunā Rīgas teātra izmantoto telpu apmērs gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.

Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.

Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, tostarp tajā būs plaša virtuve, savukārt pagraba stāvā paredzēta darbnīca.

Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ sāktās pārmaiņu programmas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" projektiem.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets pērn 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto Jaunā Rīgas teātra pārbūves budžetu. Ēkas būvniecības budžets, pēc aktuālajiem aprēķiniem, ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības "Rere būve 1" piedāvājums. "Rere būve 1", kuru 2014.gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "Rere būve", piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.